Gita Daukste, Tieslietu ministrijas Komerctiesību departamenta vecākā juriste

Ko paredzēs jaunie grozījumi Komerclikumā?

Grozījumi Komerclikumā paredz sekojošas izmaiņas kapitālsabiedrībām piemērojamā regulējumā:

1. Jauna kārtība kriptoaktīvu ieguldīšanai pamatkapitālā no 2024. gada 30. decembra:

• joprojām ar eksperta vērtējumu būs iespējams pamatkapitālā ieguldīt visa veida kriptoaktīvus bez vērtības ierobežojuma;
• joprojām ar dibinātāju vērtējumu būs iespējams pamatkapitālā ieguldīt visa veida kriptoaktīvus, kuru vērtība nepārsniedz 5 700 EUR un kopā ir mazāka par pusi no pamatkapitāla;
• turpmāk visus pamatkapitālā ieguldītos kriptoaktīvus būs jāglabā kapitālsabiedrības sadalītās virsgrāmatas adresē vai kontā, kurš atvērts pie licencēta pakalpojumu sniedzēja (neattiecas uz pamatkapitālā jau ieguldītajiem kriptoaktīviem);
• tiks vienkāršota kārtība MICA regulas[1] regulēto kriptoaktīvu – elektronisko naudas žetonu un aktīviem piesaistīto žetonu – ieguldīšanai SIA pamatkapitālā:
  • līdzīgi kā ieguldot vērtspapīrus, nav nepieciešams eksperta atzinums, jo atzinumu var sniegt dibinātāji vai dalībnieki, kuri veic ieguldījumu;
  • šo kriptoaktīvu vērtību nosaka pēc vidējās cenas kriptoaktīvu tirdzniecības platformā sešu mēnešu periodā pirms novērtējuma.

2. Arī akciju minimālā nominālvērtība, tāpat kā kapitāla daļu minimālā nominālvērtība, turpmāk būs viens cents, lai atvieglotu akciju sabiedrību iespējas piesaistīt privātās investīcijas un finansējumu regulētajā tirgū.

3. Atjaunota Komerclikuma 161.¹ panta trešā daļa, kas paredzēja, ka ārkārtas dividendēs var izmaksāt ne vairāk kā 85 procentus no peļņas.

4. Paredzēta valdes locekļu ar bērna aprūpi saistīto atvaļinājumu izmantošanas kārtība, būtiski  uzlabojot valdes locekļu sociālo, ekonomisko un juridisko aizsardzību.

Līdz šim valdes locekļiem nebija skaidra mehānisma, kā pilnvērtīgi izmantot ar bērna aprūpi saistītos atvaļinājumus, vienlaikus nezaudējot amatu, nodrošinot uzņēmuma pārvaldību un rūpējoties par jaundzimušo. Jaunais regulējums ļaus beidzot to mainīt, tādā veidā atvieglojot valdes locekļa ikdienu.

Galvenie uzlabojumi ietver:

• tiesības izmantot grūtniecības, dzemdību un bērna kopšanas atvaļinājumu, atvaļinājumu bērna tēvam, citai personai, adoptētājam un bērna aprūpētājam;
• valdes locekļa pilnvaru apturēšanu uz atvaļinājuma laiku, atjaunojot tās pēc atvaļinājuma beigām;
• atbrīvošanu no valdes sastāva, valdes locekļa pienākumiem un atbildības uz atvaļinājuma laiku, izslēdzot valdes locekli no komercreģistra;
• darba ņēmēja statusa likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” izpratnē saglabāšanu, lai nezaudētu sociālās garantijas;
• pagaidu valdes locekļa institūtu ar iespēju iecelt pagaidu valdes locekli uz cita valdes locekļa atvaļinājuma laiku, neveicot grozījumus statūtos;
• iespēju piemērot likumā noteikto kārtību to valdes locekļu atvaļinājumiem, kas jau tiek izmantoti, ja panākta vienošanās ar dalībnieku sapulci.

Latvija kļūs par otro valsti Eiropas Savienībā, kurā ir skaidri noteikta valdes locekļu ar bērna aprūpi saistīto atvaļinājumu izmantošanas kārtība. Līdz šim šāda veida regulējums bija ieviests tikai Vācijā, kur tas paredz valdes locekļa atsaukšanu uz bērna kopšanas atvaļinājuma laiku ar iespēju tikt ieceltam amatā pēc atvaļinājuma beigām. Nu arī Latvijā ir izdevies rast risinājumu, kas ir saudzējošāks, jo paredz valdes locekļa pilnvaru apturēšanu uz ar bērna aprūpi saistītā atvaļinājuma laiku. Jaunais regulējums nodrošina skaidru juridisko ietvaru šādām situācijām un sper soli pretī mūsdienīgai uzņēmējdarbības videi, kuru iespējams veiksmīgi sabalansēt ar ģimenes dzīvi.

[1] Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 31. maija regula (ES) 2023/1114 par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 un Direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/1937. Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/eli/reg/2023/1114/oj/?locale=LV