Henriks Danusēvičs, ESAO ekonomikas darba grupu dalībnieks

ESAO koncentrējas uz pašreizējām enerģētikas problēmām, vides politikas izstrādi un gaidāmajām institucionālajām prioritātēm. Krīze ir izcēlusi globālo energosistēmu ievainojamības, tostarp piegādes pārtraukumus, pieaugošās izmaksas un steidzamo nepieciešamību pāriet uz ilgtspējīgākiem un noturīgākiem enerģijas avotiem. ESAO atbalsta dalībvalstis, izmantojot politikas vadlīnijas, datu analīzi un starptautisko sadarbību. Tās Vides politikas komitejas (EPOC) darbs vērsts uz kritiski svarīgu minerālu, piemēram, litijs, kobalts un retzemju elementi, kas ir būtiski tīras enerģijas tehnoloģijām, tostarp akumulatoriem un atjaunojamai infrastruktūrai, ilgtspējīgu piegādes ķēžu nodrošināšanu, ietekmes uz vidi samazināšanu un pārvaldības uzlabošanu minerālu ieguvē un tirdzniecībā.

Galvenā uzmanības joma ir juridisko instrumentu konsolidācija, atcelšana un atjaunināšana, lai tie saglabātu savu atbilstību, efektivitāti un atbilstību pašreizējām globālajām vajadzībām. Progress sasniegts sekojošu ieteikumu “atjaunināšanā”: 2 juridisko instrumentu (1974. un 2004.) pārskatīšana un konsolidācija jaunā ieteikumā par ilgtspējīgu transportu, kā arī 4 juridisko instrumentu (1976.–1985.) pārskatīšana un konsolidācija jaunā ieteikumā par pāreju uz tīru enerģiju.

Joprojām ir kritisks videi jautājums par atkritumu pārrobežu pārvietošanu, jo īpaši attiecībā uz bīstamajiem atkritumiem un to ietekmi uz jaunattīstības valstīm. To regulē Bāzeles konvencija, kā arī ar ES Atkritumu pārvadāšanas regula. Bāzeles konvencijas atkritumu sarakstos veiktie grozījumi aktivizē nepieciešamību grozīt plastmasas un  elektroniskajiem atkritumiem piemērojamās kontroles. Pašlaik vēl nav saņemta piekrišana no visiem ESAO dalībniekiem. Vienlaikus jāveic grozījumi Bāzeles konvencijas apglabāšanas un reģenerācijas darbību sarakstā, kas stājas spēkā 2030. gada 1. janvārī.

Enerģētikas infrastruktūras finansēšanā galvenā uzmanība ir pievērsta pārvades tīkliem, kas ir būtiski enerģētikas pārejai. Turpmākajās desmitgadēs būs nepieciešamas ievērojamas investīcijas:

• Jāpievieno vai jāatjauno aptuveni 80 miljoni kilometru elektrolīniju.

• Klimata mērķu sasniegšanai ikgadējām investīcijām tīklā līdz 2030. gadam ir gandrīz jādubultojas salīdzinājumā ar 2016.2020.gadu.

• Daudzos jaunattīstības tirgos un ekonomikās (EMDE*) aptuveni 60 % energoapgādes uzņēmumu nespēj segt savas darbības un parādu apkalpošanas izmaksas, kas ierobežo to spēju investēt.

Šīs problēmas izceļ nepieciešamību pēc inovatīviem finansēšanas mehānismiem, stingrākiem regulējumiem un starptautiska atbalsta, lai palielinātu investīcijas tīkla infrastruktūrā.

• EMDE ir valstis ar zemiem līdz vidējiem ienākumiem, kas aktīvi pāriet uz attīstīto valstu statusu.