Edgars Zandmanis, Starptautiskās aizsardzības produkcijas ražotāju asociācijas (SAPRA) valdes priekšsēdētājs

Noklīduši droni Baltijas gaisa telpā un citviet Eiropā ir nopietns trauksmes signāls drošībai. Tā ir jauna realitāte, ar kuru vairs nedrīkstam nerēķināties. Fokusam no dronu spēju analīzes būtu mērķtiecīgāk jāmainās uz efektīvas gaisa telpas aizsardzību. Latvijai jāstiprina nacionālās aizsardzības spējas un, izmantojot esošās priekšrocības, jāiegulda pretdronu sistēmu attīstībā, kas kalpos kā spēcīgs impulss valsts ekonomikas un militārās industrijas attīstībai.

Kāpēc mums nav jāražo lēti droni

Pirmais dronu ražošanas vilnis, kad katrs entuziasts ar 3D printeri un Ķīnā ražotām komponentēm varēja uzbūvēt savu lidaparātu, sen ir pagājis. Ukrainas kara pieredze rāda, ka tehnoloģijas noveco dažu mēnešu laikā, un droni bez attīstītām sistēmām mūsdienu kaujas laukā vairs nav efektīvi. Vienlaikus redzam, cik būtiska ir efektīva gaisa telpas aizsardzība. Tas likumsakarīgi norāda, ka Latvijas aizsardzības industrijas lielā iespēja ir tehnoloģiski ietilpīgās nišās – īpaši pretdronu (anti-drone) sistēmu attīstībā, fotonikā un optoelektronikā, nevis novecojošu dronu masveida ražošanā.

Pārņemot Ukrainas labākās prakses un integrējot tās mūsu militārajā industrijā, mērķtiecīgi jāattīsta robežu aizsardzības sistēmas, kur šīs tehnoloģijas ir kritiski svarīgas. Efektīvai pretdronu sistēmai jāspēj savlaicīgi pamanīt un atklāt dronu pirms tas ir šķērsojis valsts robežu. Pēc tam jāseko identifikācijai, kas ļauj noteikt drona veidu, un, visbeidzot – neitralizācijai, bloķējot tā signālu vai fiziski notriecot. Šo sistēmu attīstībai nepieciešamas augsti attīstītas optisko, termālo, fotonikas un akustisko sensoru kombinācijas, ko Latvijā jau ražo ļoti labā līmenī.

Svarīgi apzināties, ka pieprasījums pēc šādām sistēmām strauji augs arī civilajā sektorā – tās būs kritiski nepieciešamas gan stratēģiskās infrastruktūras un rūpnīcu aizsardzībai, gan privātpersonu īpašumu drošībai.

Sēlijas poligons – Latvijas trumpis

Salīdzinot ar Rietumeiropu, Latvijas lielākā praktiskā priekšrocība ir Sēlijas poligons. Kamēr Vācijā aizsardzības uzņēmumi atļauju testēt savu produkciju reālos apstākļos gaida pusgadu vai pat gadu, Latvijā šo ciklu – no idejas līdz izmēģinājumiem – var noorganizēt operatīvi. Karavīri poligonā sniedz tūlītēju atgriezenisko saiti, ļaujot inženieriem uzlabot sistēmas un uzreiz pēc tam palaist ražošanā. Šis ātrums ir ievērojams arguments ārvalstu investoru un militāro ražotāju piesaistei.

Latvijā ir aptuveni 2000 uzņēmumu, kas lielākā vai mazākā mērā varētu integrēties aizsardzības industrijas ekosistēmā, ražojot specifiskas komponentes vai nodrošinot piegādes ķēdes. Lai šo potenciālu pārvērstu realitātē, valstij ir mērķtiecīgi jāizmanto ES fondu instrumenti investīciju piesaistei. Mums ir labs piemērs SAPRA (Starptautiskā aizsardzības produktu ražotāju asociācija) izveidotajā partneru kombinācijā – “Baltic Photonics” kopuzņēmums, kas apvieno vācu tehnoloģijas un grieķu gala produktu, bet galvenās komponentes tiek ražotas Latvijā.

SAPRA un “SAPRA Technology” veido sadarbību arī ar Izraēlas pretdronu sistēmu ražotājiem un partneriem, lai izveidotu augstu tehnoloģiju produktu ieviešanu Latvijas armijas vajadzībām un eksportam. Šīs sistēmas būs arī ļoti noderīgas infrastruktūras un industriālo objektu aizsardzībai. Un šie projekti ir tikai sākums daudz plašākai sadarbībai ar starptautiskajiem partneriem.

Peļņa ārvalstīm vai degviela pašmāju ekonomikai?

Valsts aizsardzības budžets, kur Latvija tiecas ieguldīt līdz pat 5 % no IKP, varētu kļūt par ekonomikas dzinējspēku, ja šie līdzekļi paliktu pašmāju ekosistēmā, nevis tiktu iztērēti ārvalstu iepirkumos. Tāpēc primāri jādomā par vietējās rūpniecības un stratēģisko rezervju attīstību. Pirmie soļi jau ir sperti. Izveidotais “zaļais koridors” atvieglo uzņēmēju saziņu ar valsti, savukārt Aizsardzības ministrijas izstrādātais atklātais armijas vajadzību saraksts ļauj vietējiem uzņēmējiem savlaicīgi plānot investīcijas, darbaspēku un izejmateriālus. Arī valsts iepirkumos beidzot sāk dominēt tehnoloģiski labākā un drošākā, nevis lētākā produkta izvēle.

Nākamais posms izaugsmei ir drosmīgāka nacionālo uzņēmumu interešu aizstāvība un lobēšana, kur valstij būtu aktīvāk jāiestājas par saviem ražotājiem starptautiskajos tirgos un NATO iepirkumos.

Jāattīsta Baltijas mēroga sinerģija

Aizsardzības industrijā ir gari plānošanas cikli, tāpēc investīcijas zinātnē, inženieros un ražošanas jaudās ir jāveic nekavējoties. Lai sasniegtu nepieciešamo ražošanas apjomu un efektivitāti, ar Latvijas tirgu nepietiks. Taču, ja šīs sistēmas izmantos Latvijas armija, tas būs spēcīgs kvalitātes signāls ar eksporta potenciālu visam NATO blokam. Vienlaikus ir vitāli svarīgi attīstīt kopēju Baltijas valstu aizsardzības tirgu un vienotu armijas apgādes sistēmu pēc Skandināvijas parauga.

Ja mērķi valsts līmenī tiks noformulēti pareizi un mēs apņēmīgi koncentrēsim resursus to sasniegšanai, Latvija var uzvarēt “dronu medībās”. Izvēloties ambīcijas, ātru lēmumu pieņemšanu un viedu valsts pārvaldes sinerģiju ar industriju, Latvija pašreizējos drošības izaicinājumus var pārvērst ekonomiskā un tehnoloģiskā ilgtermiņa izaugsmē.