Henriks Danusēvičs

Pēdējā laikā sabiedriskajā un politiskajā telpā ierobežojumu piekritēji kā milzīgu uzvaru un jauno regulējumu efektivitātes pierādījumu pasniedz kādu argumentu – pateicoties stingrākiem alkohola aprites ierobežojumiem, mirstība valstī esot samazinājusies par 60 cilvēkiem. Izklausās iespaidīgi un emocionāli, vai ne? Kurš gan uzdrošināsies apšaubīt lēmumus, kas glābj dzīvības? Tomēr, ja emocijas noliek malā un ieskatās Oficiālās statistikas portāla cietajos datos, šis skaistais apgalvojums sabūk kā kāršu namiņš, atsedzot ierastu politisko demagoģiju un vēlmi piesavināties dabas likumu panākumus.

Statistikas manipulācijas māksla

Lai saprastu “60 izglābto dzīvību” argumenta demagoģisko dabu, pietiek uzmest aci kopējiem Latvijas mirstības datiem pa gadiem. Latvijā kopējai mirušo skaits katru gadu piedzīvo milzīgas dabiskās svārstības, ko ietekmē sabiedrības novecošanās, gadalaiku vīrusi un pēcpandēmijas stabilizācija:
• 2023. gadā aizsaulē devās 28 031 cilvēks.
• 2024. gadā – 26 661 cilvēks (kritums par 1370).
• 2025. gadā – 26 109 cilvēki (kritums par 552).

Fona svārstības mērāmas simtos un tūkstošos. Šādā kontekstā mēģinājums “izvilkt” tieši 60 cilvēkus un ar pirkstu parādīt – “lūk, tieši viņi nedzēra, jo veikalu plaukti aizvērās divas stundas agrāk” – ir nekas cits kā datu izlase jeb cherry-picking. Mirstība valstī samazinās dabisku medicīnisku un demogrāfisku procesu dēļ, taču ierēdņi un politiķi steidz šo dabisko līknes lejupslīdi reģistrēt kā savu administratīvo triumfu.

Polijas fenomens: Skaidrība bez drakoniskiem aizliegumiem

Kamēr Latvijas lēmumu pieņēmēji svēti tic, ka sabiedrību par veselīgu var padarīt ar slēdzeni uz veikala durvīm, Eiropas dati rāda pilnīgi pretēju realitāti. Svaigākie Eurostat dati par alkohola lietošanas biežumu Eiropas Savienībā atklāj pārsteidzošu līderi: Polija šobrīd piedzīvo straujāko alkohola patēriņa un lietošanas biežuma kritumu visā ES. Tikai 0,5% Polijas iedzīvotāju lieto alkoholu katru dienu, bet pilnīgu atturībnieku skaits tur ir pieaudzis līdz pat 35%.

Pati intriģējošākā šī fenomena daļa – Polijā nav drakonisku laika ierobežojumu. Alkohols tur ir legāli pieejams ļoti plašā laika logā (pārsvarā no pulksten 6:00 rītā līdz 23:00 vakarā), un daudzviet pat diennakts veikalos. Paradumu maiņa Polijā notiek nevis tāpēc, ka valsts iedzīvotājiem sit pa pirkstiem, bet gan tāpēc, ka sabiedrība mainās pati no iekšienes. Attīstās jauna, veselīgāka dzīvesveida kultūra, kurā alkohols vienkārši zaudē savu kādreizējo lomu.

Kāpēc aizliegumi var panākt pretēju efektu?

Ekonomikā un patērētāju psiholoģijā ir labi zināms “deficīta efekts” un psiholoģiskās pretestības (reaktances) fenomens. Kada valsts pieaugušam, rīcībspējīgam pilsonim paziņo, ka pēc pulksten 20:00 vai 22:00 viņš vairs nav tiesīgs pieņemt patstāvīgus lēmumus, nostrādā pirmatnējs aizsargmehānisms – bailes nepaspēt (FOMO).

Valstīs ar stingriem laika ierobežojumiem cilvēki sāk veidot mājas uzkrājumus. Ja prece ir viegli pieejama līdz vēlai naktij (kā Polijā), patērētājam nav vajadzības pirkt “drošības pēc”. Turpretim, saīsinot laiku, cilvēki uz veikalu dodas laicīgi un katram gadījumam nopērk vairāk, nekā reāli plānojuši patērēt. Kad alkohols jau atrodas mājās uz galda, tā patēriņa iespējamība dramatiski pieaug. Drakoniski ierobežojumi nesamazina pieprasījumu, tie tikai rasa panikas pirkumus, stimulē nelegālo tirgu un aizstāj mērenu lietošanu ar “dzeršanu uz laiku”, mēģinot paspēt līdz veikala slēgšanai.

Paaudžu nomaiņa – vienīgais dabiskais dzinējspēks

Eurostat dati skaidri parāda, ka alkohola patēriņa mazināšanās Eiropā ir dabisks demogrāfisks un paaudžu nomaiņas vadīts process, nevis ierēdņu dekretēts panākums. Eiropas Savienībā ikdienas alkohola lietotāju īpatsvars vecuma grupā virs 65 gadiem sasniedz 8,9%, turpretim jauniešu vidū (no 16 līdz 24 gadiem) šis rādītājs ir niecīgs – tikai 0,8%. Jaunieši dzer 11 reizes retāk nekā senioru paaudze.

Jaunajai paaudzei ir pilnīgi cita izklaides, sociālo tīklu un veselības kultūra. Vecākajām paaudzēm pakāpeniski mazinoties, kopējais vidējais patēriņš neizbēgami un dabiski kritīsies pats no sevis. Sabiedrība dabiski kļūst skaidrāka, jo jaunie cilvēki izdara apzinātu izvēli par labu citām prioritātēm.

Secinājums

Latvijas politiķiem un ierēdņiem ir laiks beigt nodarboties ar administratīvo populismu un manipulēt ar mirstības skaitļiem. Sabiedrību nevar piespiest kļūt veselai ar veikalu darba laika raustīšanu. To pierāda Polijas brīvais, bet skaidrais modelis, un to apstiprina pati nepielūdzamā datu statistika. Ilgtspējīgas izmaiņas nāk caur izglītību un kultūru, nevis caur kārtējo bezjēdzīgo aizliegumu, kura blaknes sabiedrībai beigās var izmaksāt dārgāk nekā pati problēma.