# Latvijas Tirgotājs

> Iznāk kopš 1920.gada


## Posts

- [Mieru, tikai mieru](https://tirgotajs.lv/lai-nodrosinatu-personala-drosibu-un-aizsargatu-kravu-kara-darbibas-skartajos-tuvo-austrumu-marsrutos-aptureta-kravu-rezervacija-uz-un-no-aae-omanas-irakas-kuveitas-jordanijas-kataras-bahreinas/): Lai nodrošinātu personāla drošību un aizsargātu kravu kara darbības skartajos Tuvo Austrumu maršrutos apturēta kravu rezervācija uz un no AAE, Omānas, Irākas, Kuveitas, Jordānijas, Kataras, Bahreinas, Saūda Arābijas. Hormuzas šauruma bloķēšana, caur kuru vidēji dienā tika transportētas aptuveni 20 miljons barelu naftas dienā, kas veido aptuveni 25% no pasaules naftas tirdzniecības pa jūru, nekavējoties ietekmēja pieaugošās pasaules enerģijas cenas. ASV un Izraēlas uzsākta kara ar Irānu rezultātā šodien naftas cenas pārsniegušas pīķi, kas bija Krievijas un Ukrainas kara sākumā un pārsniedz 100 ASV dolāru par barelu. Donalds Tramps mierina, ka šāds inflācijas kāpums ir izmaksu vērts, lai novērstu Irānas apdraudējumu. […]
- [Trifeļu medības šefpavāra Jāņa Sokolovska gaumē](https://tirgotajs.lv/trifelu-medibas-sefpavara-jana-sokolovska-gaume/): Restorānu “Riviera” un “Italissomo” līdzīpašnieks un šefpavārs Jānis Sokolovskis savos restorānos apvieno teju trīsdesmit gadu pieredzi. Viņa karjera sākās tēva zivju biznesā – slīpējot prasmes, turpinot mācīties pie izciliem pavāriem savu laiku pilsētā slavenajā restorāna “Lolo Pub” un restorānā “Lolo picērija”, vēlāk restorānos “Villa Joma” un “MC2”. Kā smejoties saka pats Jānis, kāpēc izvēlējies kļūt par pavāru: vēlme garšīgi paēst. Jāņa vājība ir Vidusjūras virtuve, franču un itāļu kulinārijas tradīcijas. Svarīgu vietu viņa dzīvē ieņem ģimene – sieva un četri bērni, kurus regulāri iesaista savos kulinārijas eksperimentos. Ar bērniem uz Norvēģijas fjordiem dodas ķert jūras ķemmītes, ar mīļoto sievu – […]
- [Pastaigas caur vēsturiskiem fotoalbumiem](https://tirgotajs.lv/pastaigas-caur-vesturiskiem-fotoalbumiem/): Kaspars Migla sevi sauc par kultūrvēsturiskā mantojuma popularizētāju un papildinātās realitātes misionāru. Kopā ar savu biznesa partneri Andri Ivanovu jau piecus gadus viņš rada vēsturiskus fotogrāfiju albumus, kuros jebkurš interesents var iepazīt Latvijas skaistākās pilsētas caur vēstures prizmu. Tie ir kļuvuši ne tikai pamanīti un iemīļoti lasītāju vidū, bet augsti novērtēti profesionālā vidē – šogad iegūstot prestižo Aleksandra Čaka balvu, kuru pasniedz par mākslinieciski augstvērtīgu Rīgas interpretējumu literatūrā, mūzikā, filmu, teātra vai vizuālajā mākslā, grāmatniecībā, dizainā, arhitektūrā. Kaspar, kā dzima šī ideja? Man kopš jaunības bijusi interese par vēsturi un vēsturiskām bildēm. Strādāju Liepājā, laikrakstā “Kurzemes Vārds”, arī portālā Liepājniekiem.lv, […]
- [JURISTS KOMENTĒ](https://tirgotajs.lv/7984-2/): Nekvalitatīvi lēmumi – kvalitatīvai izglītībai KARINA PLAUDE, JURISTE Saeima trešajā lasījumā pieņemot likumu “Grozījumi Izglītības likumā”, atbalstīja pēdējā brīdī iekļauto priekšlikumu papildināt Izglītības likumu, cita starpā paredzot, ka vispārējās pamatizglītības pirmā posma programmu var īstenot tālmācībā vai ģimenē tie izglītojamie, kuri ir saņēmuši pašvaldības izvērtējumu, turklāt vienu mācību gadu pie nosacījuma, ka pastāv īpaši apstākļi (sociāli, veselības, izglītības pieejamības vai citi) un ir nolemts, ka šāda izglītības programmas apguve atbilst bērna labākajām interesēm. Tādējādi ir noteikts, ka vispārējās pamatizglītības pirmā posma (1.-6.klase) programmas turpmāk īstenojamas tikai klātienē, paredzot tikai atsevišķus izņēmumus, par kuriem turpmāk lems pašvaldības. Uz Saeimas Izglītības, kultūras […]
- [Atpūtas komplekss "Raganas Ķēķis" – burvju virtuve pie šosejas](https://tirgotajs.lv/atputas-komplekss-raganas-kekis-burvju-virtuve-pie-sosejas/): Vai esat aizdomājušies, kāpēc kafija vai ēdiens cituviet garšo labāk? Kāpēc ir kafejnīcas un vietas, uz kurām kājas pašas aiznes? Kāds Michelin slepenais viesis reiz teicis, ka katrai vietai ir sava dvēsele. Un tāda noteikti ir “Raganas Ķēķim” Rīgas – Valmieras šosejas malā, kuru nu jau vairāk nekā pirms divdesmit gadiem ar savām rokām izveidojis Ivars Grants. Un sakot ar rokām, es domāju burtiski, jo Ivars savā laikā ir beidzis 17. Rīgas profesionāli tehnisko mākslas vidusskolu. Koku sajust un ar to strādāt mācījies pie leģendārās tēlnieces un pedagoģes Betijas Strautnieces, kura, mācot audzēkņiem zīmēšanu, mākslas vēsturi un kompozīciju, iemācīja vēl […]
- [Publisko iepirkumu eksperiments – simtiem miljonu ietaupījums vai miljardu risks?](https://tirgotajs.lv/publisko-iepirkumu-eksperiments-simtiem-miljonu-ietaupijums-vai-miljardu-risks/): Atbild juriste Karina Plaude Latvija jau gadiem meklē veidus, kā sabalansēt budžetu un samazināt valsts tēriņus.Politiķu retorikā bieži skan vārdi “efektivitāte” un “modernizācija”, bet realitātē reformasbieži vien atgādina steidzīgi lāpītus jumtus, kas pie pirmā stiprāka vēja sāk tecēt. Finanšuministrija kā vienu no ceļiem uz ietaupījumiem ir atradusi publisko iepirkumu sistēmaspārveidi. Šī joma nav mazsvarīga – 2024. gadā valsts un pašvaldības slēdza iepirkumulīgumus vairāk nekā 5 miljardu eiro apmērā. Taču jautājums paliek – vai reformas tiekvirzītas ar pietiekamu briedumu, vai arī tās ir mēģinājums politiski uzrādīt ātrusrezultātus, riskējot ar dārgām kļūdām?Darba grupa, kas vērtēja iepirkumu efektivitāti, noturēja sešas sēdes un nonāca […]
- [STARP MŪŽĪGO UN IKDIENIŠĶO](https://tirgotajs.lv/starp-muzigo-un-ikdienisko/): Saruna ar Romas Katoļu baznīcas Rīgas arhibīskapu metropolītu Zbigņevu Stankēviču. Sola Rūja Kāds ir iepriekšējā pāvesta mantojums vai pēctecība? Ko jaunais pāvests vēlas izdarīt un kāds ir viņa redzējums turpmākajai baznīcas dzīvei? Pāvests Francisks, no vienas puses, centās turpināt savu priekšgājēju iesākto. Pirmās viņa izdotās enciklikas Lumen fidei (Ticības gaisma)pamattekstu jau bija sagatavojis viņa priekšgājējs Benedikts XVI, pēc kura atkāpšanās to pabeidza un izdeva Francisks. Pirmais, pilnībā viņa rakstītais dokuments bija apustuliskais pamudinājums Evangelii gaudium (Evaņģēlija prieks), tas turpināja to līniju, kas bija iesākta jau pāvesta Pāvila VI laikā. Pēc bīskapu sinodes Pāvils VI 1975. gadā izdeva apustulisko pamudinājumu Evangelii […]
- [Kas ir pārtikas piedevas?](https://tirgotajs.lv/kas-ir-partikas-piedevas/): Irina Karpikova, sabiedrības veselības ārste, veselības zinātņu maģistra grāds uzturzinātnē Piederība pie profesionālajām organizācijām: Latvijas profilaktiskās medicīnas darbinieku asociācija. Pieredze: Savas 40 gadu darbības laikā ir risinājusi pārtikas produktu kvalitātes un nekaitīguma jautājumus dažādos līmeņos — pārtikas uzņēmumu inspicēšanā un sertificēšanā, piedalījusies pārtikas nekaitīguma reglamentējošo normatīvo dokumentu un vadlīniju izstrādāšanas darba grupās (piemeram, darba grupā par LR MK noteikumiem Nr.158 ”Noteikumi par obligātajām nekaitīguma prasībām pārtikas piedevām un pārtikai, kurā izmantotas pārtikas piedevas, kā arī prasības pārtikas piedevu marķējumam”, kas šobrīd jau nav spēkā). Pārtikas uzņēmumu konsultēšanas jomā kopš 2000.gada: uzņēmumu sagatavošana atzīšanai, HACCP dokumentu izstrādāšana un piedalīšanās prasību ieviešanā saskaņā ar ES tiesību […]
- [Visums dod iespēju, bet tu dari visu, lai to paņemtu](https://tirgotajs.lv/visums-dod-iespeju-bet-tu-dari-visu-lai-to-panemtu/): “Visums dod iespēju, bet tu dari visu, lai to paņemtu” Sola Rūja Ruta Dziļuma – SIA “TZMO Latvija” valdes locekle,  spilgta un spēcīga vadītāja ar kosmopolītisku skatu. Vienlaikus redzēt kopainu un detaļas ir ne vien viņas profesionālais talants, bet arī dzīves esence. Par savu hobiju un reizē miera ostu Ruta dēvē dārzu, kurā zied rozes, peonijas, lilijas. Tomēr vairāk par visu viņa mīl savu ģimeni – gan bērnus un mazbērnu, gan kuplo “TZMO Latvija” saimi, kuru viņa veiksmīgi vada jau vairāk nekā 25 gadus. Bet, kamēr mēs sarunājamies, cauri burbuļo cilvēcība, emocijas un īpaši – siltie smiekli. Tie ir kā dubultais espreso – tik enerģētiski, ka šķiet, spēj […]
- [Ielūgums uz tirgu](https://tirgotajs.lv/ielugums-uz-tirgu/): Iveta Pumpure Latvijas Tirgotāju asociācija 2025. gada 22. maijā svinēja 30. gadu jubileju. Līdz ar Latvijas pašvaldību savienību, jaunajā biroja  un loģistikas centrā „IZMO LATVIJA” notika „Latvijas Labākais tirgotājs 2024”  noslēguma ceremonija, kurā tika pasniegtas 29 balvas. Skaisti būtu, ja būtu 30 balvas, vai ne? Bet varbūt tā trīsdesmitā jau ir pasniegta? Jau sen. No Latvijas tirgotājiem Latvijas tirgum. Un trīsdesmit gadus Latvijas Tirgotāju asociācija šo balvu svinīgi novērtē.  Es saņēmu ielūgumu: “Nāciet!” Atbildēju, ka nākšu. Sapucēšos un nākšu. Man patīk svētki. Dzīve ir jāsvin. Pēc labi padarīta darba, noteikti. Un… mani šis pasākums pārsteidza. Es uzzināju, kas tirgū ir […]
- [Eiropas Komisijas prioritātes – drošība, konkurētspēja un birokrātijas mazināšana](https://tirgotajs.lv/eiropas-komisijas-prioritates-drosiba-konkuretspeja-un-birokratijas-mazinasana/): Valdis Dombrovskis, Eiropas komisārs ekonomikas un produktivitātes, kā arī īstenošanas un vienkāršošanas jomās 2024. gada 1. decembrī darbu uzsāka jaunais Eiropas Komisijas (EK) sastāvs. Kā galvenās prioritātes šajā mandātā līdz 2029. gadam ir izvirzītas Eiropas Savienības (ES) drošības stiprināšana un konkurētspējas veicināšana, kā arī birokrātijas mazināšana. Drošība Vispirms – drošība. Krievija jau ceturto gadu turpina savu brutālo pilna mēroga karu Ukrainā, un vienlaikus agresorvalsts atklāti draud arī ES valstīm. Savukārt mūsu stratēģiskā partnera ASV jaunā administrācija maina savu nostāju mums svarīgos ģeopolitiskajos jautājumos. Šajos apstākļos ir steidzami jāstiprina Latvijas un ES drošība visos tās aspektos. Viens no galvenajiem uzdevumiem ir […]
- [Laima Vaikule: Jūras Pērle – maza ārzemju saliņa](https://tirgotajs.lv/laima-vaikule-juras-perle-maza-arzemju-salina/): “Restorāns Jūras Pērle bija kā Jūrmalas ārzemju saliņa,” stāsta dziedātāja Laima Vaikule. Helēna Rozalinska, Henriks Danusēvičs Jūras pērlē bija skatāma pirmā profesionālā varietē programma, kurā strādājuši Latvijā populāri dziedātāji. Savulaik tā bija Jūrmalas vizītkarte un populāra atpūtas vieta pie jūras. Restorāna pirmajā stāvā atradās nakts bārs, otrajā – restorāns un trešajā – āra kafejnīca. Viss restorāna interjers – griesti, grīda, mēbeles un citi interjera aksesuāri bija izgatavoti pēc speciāla pasūtījuma.  Prestižajā tā laika restorānā “Jūras Pērle” savulaik notikušas vērienīgas ballītes. Tolaik uz restorānu un ballītēm nāca turīgie un populārie cilvēki, sākot no aktieriem līdz sportistiem. Par ieeju restorānā bija jāmaksā […]
- [Guntis Gūtmanis: “Sabiedrības un valsts nostāja ir tāda – iebāžam galvu smiltīs un neredzam, ka ir problēma”](https://tirgotajs.lv/guntis-gutmanis-sabiedribas-un-valsts-nostaja-ir-tada-iebazam-galvu-smiltis-un-neredzam-ka-ir-problema/): Par nerealizējamām Eiropas direktīvām un regulām Latvijā, ekonomikas lejupslīdi un investīciju ieplūšanas barjerām 05.08.2024. Helēna Rozalinska Guntis Gūtmanis, LOSP valdes priekšsēdētājs: “Mums ir jāmaina mērķi jau tagad, jo tos nav iespējams izpildīt tā, lai Latvijas ekonomika neietu zudumā.” Zemnieku protesti visā Eiropā ir nebeidzami. Nerealizējamas Eiropas direktīvas un regulas, kas rezultēsies ekonomikas samazināšanās, konkurētspējas graušanā un negodīgā samaksā zemniekiem. Tālāk seko paaugstinātas cenas veikalu plauktos un pirktspējas samazināšanās valstī, bet nodokļu slogs kļūst arvien lielāks, jo tirgus mazspēja tiek kompensēta uz tirgotāju, zemnieku un iedzīvotāju maciņiem. Par to un nitrātu direktīvu, dabas atjaunošanas regulu, zemnieku problēmām, birokrātijas kalniem, investīciju barjerām […]
- [Kvalitatīvus Latvijas dārzeņus uz iedzīvotāju galdiem](https://tirgotajs.lv/kvalitativus-latvijas-darzenus-uz-iedzivotaju-galdiem/): Rolands Feldmanis, LLKA valdes priekšsēdētājs Latvijas dārzeņu audzētāji apvienojušies kooperatīvos, lai iegūtu lielāku tirgus spēku. Dažādas saimniecības apvieno savu izaudzēto produktu klāstu, lai piegādātu lielāku, vienmērīgāku apjomu noteiktā laikā un vietā. Šo tik teicamo iniciatīvu atbalsta Eiropas un valsts politika. Taču vēl joprojām ir izaicinājumi. Lētais un bieži vien nekvalitatīvais imports, ko mācību iestāžu ēdinātājs prot kvalitatīvi iestrādāt ēdienkartē. Mūsu bioloģiski vērtīgo produktu ražotāji tiek pielīdzināti importa augļu un dārzeņu piegādātājiem, kuriem bieži nav skaidras izcelsmes. Tirgū cenu faktiski nosaka imports un bieži vien tas ir otrās šķiras vai zemākas kvalitātes – un mūsu Latvijas ražotājiem ir jāpielāgojas, proti, jāpiedāvā […]
- [“Balticovo” valde: Eksports liek spēlēt augstākajā līgā](https://tirgotajs.lv/balticovo-valde-eksports-liek-spelet-augstakaja-liga/): Ilgtspējīga ražošana, precīzi pārdomāta eksporta stratēģija un drosmīgi soļi nākotnes attīstībā — tās ir ne tikai dažas no Balticovo panākumu atslēgām, bet arī tas, kas šo uzņēmumu padara par līderi ne vien Latvijā, bet arī Ziemeļeiropā. Latvijā dētas olas nonāk pat līdz Jaunzēlandei, bet uzņēmuma pieeja vides ilgtspējai un sabiedrības izglītošanai kalpo kā piemērs plašākā mērogā. Balticovo ir viens no lielākajiem olu un olu produktu ražotājiem Ziemeļeiropā, kas darbojas vairāk nekā 50 gadus. Uzņēmuma modernās ražotnes atrodas ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā un Igaunijā, un tā produkcija nonāk vairāk nekā 20 pasaules valstīs. Balticovo apvieno inovatīvu pieeju, rūpes par […]
- [Olainē atklāj jaunu saules elektrostaciju](https://tirgotajs.lv/olaine-atklaj-jaunu-saules-elektrostaciju/): Baltijas un Somijas reģiona lielākais privātais enerģētikas uzņēmums “Elenger” paplašina savu atjaunojamās enerģijas portfeli Latvijā un atklāj jaunu saules elektrostaciju Olaines novadā. Projekta kopējais investīciju apjoms sasniedz 2,4 miljonus eiro. Jaunās elektrostacijas  kopējā jauda ir 4,9 MWp un gadā plānots saražot 5,3 GWh (gigavatstundas) atjaunojamās elektroenerģijas. Plašais, no 7056 paneļiem sastāvošais saules parks izvietots 9 hektāru platībā un nodrošinās videi draudzīgu elektroenerģiju aptuveni 2500 mājsaimniecībām. Jaunā elektrostacija ir jau pieslēgta “Sadales tīklam”.  “Saules elektrostacija Olainē ir vēl viens nozīmīgs solis ceļā uz mūsu mērķi – stiprināt atjaunojamās enerģijas portfeli Latvijā un Baltijas reģionā. Augošais pieprasījums pēc ilgtspējīgiem enerģijas risinājumiem mudina […]
- [Sabojātā formula](https://tirgotajs.lv/sabojata-formula/): Biznesa pasaka. 1.nodaļa. Autore: Joanna Kristīne Golubeva, koučs Otrdienas rītā Vāvere aizelsusies ieskrēja pie Lāča kabinetā un sāka kliegt: “VISS ir pagalam! Nekā vairs nav! Mēs esam pagalam!” Viņa auroja kā ceturtā līmeņa vētra, izmetot skaļas frāzes, tad norijot vārdus un atstājot tikai rūcošu skaņu, aste griezās uz riņķi atgādinot centrifūgu un savā ceļā visu noslaucīja. Pagāja laiks līdz apkārtējie sāka saprast, kas tad ir noticis. Bija sabojāta slepenā brīnumtabletes formula. Bez formulas nevarēja ražot, jo tur sīki bija aprakstītas sastāvdaļas, kas jāliek klāt ražošanas procesā. Ja mainījās viena sastāvdaļa vai arī tā nebija atbilstošā kvalitātē, tā uzreiz mainījās pilnīgi […]
- [Par sīko zādzību dekriminalizācijas jautājumu](https://tirgotajs.lv/par-siko-zadzibu-dekriminalizacijas-jautajumu/): Henriks Danusēvičs, Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Latvijas Tirgotāju asociācija kategoriski iebilst zādzību dekriminalizācijai. Šāds solis mazinās potenciālā zagli bailes zagt, jo būtiski mazinās sods un pieķeršanas varbūtība. Arī Noziedzības novēršanas padomē tiesību zinātnieki uzsvēra, ka šāda dekriminalizācija nav pieļaujama, jo noziedzības līmenis valstī ar šādu rīcību netiks samazināts. Turklāt administratīvās atbildības regulējums nav pilnīgs, lai personas sauktu pie atbildības un panāktu pēc iespējas taisnīgāku sodu. Iekšlietu ministrija pirms vairākiem gadiem realizēja ES projektu, kura rezultātā tika ieviesta paātrināta procedūra zādzību izskatīšanā. Tirgotāju asociācija ar policiju atbalsta šādu risinājumu. Vienlaikus divu gadu laikā policijai vēl arvien nav nodrošināta pieeja pie personu […]
- [Grozījumi Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likumā](https://tirgotajs.lv/grozijumi-plastmasu-saturosu-izstradajumu-paterina-samazinasanas-likuma/): Tika apstiprinātas izmaiņas Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likumā, kas paredz aizliegt pārtikas iesaiņošanai izmantot uzputotu un presēta putuplasta iepakojumu. Šo grozījumu mērķis ir mazināt putuplasta pielietojumu pārtikas produktu fasēšanā un nodrošināt, ka ražotāji nevar apiet šo regulējumu. Šobrīd Eiropas Savienības tirgū pastāv divi pārtikas iepakošanai piemēroti putu polistirola veidi – uzputotais un presētais putu polistirols. Šāds iepakojums tiek izmantots, iegādājoties ēdienu līdzņemšanai, kafijas glāzes vai olu iepakojumus, kā arī to var sastapt gaļas un siera iesaiņojumā. Grozījumi Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likumā nosaka:  1) attiecas uz visu veidu putu polistirola materiāliem, kas ražoti atbilstoši polistirola uzpūšanas tehnoloģijai, ieskaitot […]
- [Kanādas vēstniecība Latvijā](https://tirgotajs.lv/kanadas-vestnieciba-latvija/): Rakstu sagatavoja: Helēna Rozalinska Kanādas vēstniecība organizēja svētku pusdienas Taste of Canada luncheon, kuras vadīja Kanādas vēstnieks Latvijā Braiens Švarcs. Pusdienās varēja nogaršot šefpavāra Kaspara Jansona (Meat Chef restorāns) ēdienus, kas ietvēra Kanādas virtuvei raksturīgos  produktus, piemēram, omāri, ķemmīšgliemenes, bizoni un kļavas sīrups. Interesanti, ka bizona gaļa tika sagādāta no Latvijas, kuru importēja uzņēmums, sadarbojoties ar Kanādu. No bizona gaļas līdz kļavu sīrupam: Vēstniecība iepazīstina ar Kanādas kulināriju Kanādas vēstnieks Braiens Švars: “Kopīgais, ko es redzu starp kanādiešiem un latviešiem ir pieticība, un tas, ka mēs ļoti nopietni uztveram savas profesijas. Liels prieks redzēt, ka Latvijā parādās pirmās Michelin zvaigznes, […]
- [Zīmols bez stratēģijas ir tikai nosaukums: kā veidot patiesi atšķirīgu tēlu?](https://tirgotajs.lv/zimols-bez-strategijas-ir-tikai-nosaukums-ka-veidot-patiesi-atskirigu-telu/): Zīmola stratēģijas būtība ir izvēlēties veikt darbības citādi nekā konkurenti. Lai panāktu konkurētspējas priekšrocību, ir jāizveido unikāla un vērtīga stratēģiskā pozīcija, balstoties uz izstrādātu plānu un nostādītiem mērķiem.  Kas ir stratēģiskā pozicionēšana? Vispirms ir jāsaprot, kas ir pozicionēšana. Pozicionēšana veido zīmola būtību, tā “balsi” (mārketinga komunikācijā) un atšķirību no citiem zīmoliem. Tā izceļ zīmola unikalitāti un mērķauditoriju, kurai tas ir paredzēts. Tā precīzi definē konkrētas pircēju grupas, ņemot vērā viņu vajadzības, vēlmes, dzīvesveidu un finansiālās iespējas, piemēram, ienākumu līmeni, vecumu u.c. Lai labāk izprastu stratēģisko pozicionēšanu, apskatīsim konkrētu piemēru:Zviedrijā bāzētais globālais mēbeļu mazumtirgotājs IKEA ir skaidri definējis savu stratēģisko pozicionējumu […]
- [Šveices biznesa veiksmes formula: Kā uzlabot Latvijas konkurētspēju globālajā tirgū](https://tirgotajs.lv/sveices-biznesa-veiksmes-formula-ka-uzlabot-latvijas-konkuretspeju-globalaja-tirgu/): Šveice jau sen ir atzīta par pasaules līderi biznesa izcilības, inovāciju un ekonomiskās stabilitātes jomā. Tās panākumi balstās uz labvēlīgu nodokļu politiku, augsti kvalificētu darbaspēku un apņemšanos nodrošināt kvalitāti un efektivitāti. Latvijas un plašākā Eiropas reģiona uzņēmējiem Šveice kalpo kā izcils labās biznesa prakses piemērs. Ko varam mācīties no šīs valsts, un kā varam pielāgot tās principus mūsu ekonomiskajai videi? Rīgas Biznesa kameras rīkotajā pasākumā par biznesa veidošanu ar Šveici ar pieredzi dalījās vieslektori, kuriem ir liela pieredze un zināšanas darbā ar Šveici – Šveices-Baltijas Tirdzniecības kameras Lietuvā pārstāvis Bruno Kaspar, kā arī Zemgales Tehnoloģiskā centra vadītājs Māris Avotiņš un […]
- [Krāsu psiholoģija: kā atlaižu krāsas ietekmē mūsu pirkumus](https://tirgotajs.lv/spilgtas-krasas-markejuma-lemumi-ka-iepirkties-apdomigi/): Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc atlaižu uzlīmes visbiežāk ir košās krāsās, piemēram, sarkanas, oranžas vai dzeltenas? Krāsu psiholoģija ir viens no mārketinga rīkiem, kas var ietekmēt patērētāju uzvedību un lēmumus, tai skaitā veicināt impulsīvu pirkumu veikšanu. Finanšu eksperte Jekaterina Ziniča iesaka, kā “neiekrist” lielo atlaižu vilinājumā un ko der atcerēties ikvienam, dodoties iepirkties. Sarkanā krāsa: izmaksu veicinātājs Sarkanās krāsas izmantošana ir viens no visefektīvākajiem veidiem, kā mudināt cilvēkus pirkt un tērēt vairāk, tāpēc tā ir viena no biežāk izmantotajām krāsām. Saskaņā ar pētījumiem sarkanā krāsa aktivizē nervu sistēmu, un cilvēks ar spēcīgu emocionālo reakciju var būt mazāk kritisks pret impulsīvu […]
- [“Norfa” īpašnieks: panākumu pamatā ir jaunāko ideju, tehnoloģiju un iekārtu ieviešana](https://tirgotajs.lv/lietuvas-mazumtirdzniecibas-kedes-norfa-ipasnieks-panakumu-pamata-ir-jaunako-ideju-tehnologiju-un-iekartu-ieviesana/): “Mēs ļoti koncentrējamies uz cenu politiku un svaigu produktu nodrošināšanu. Domāju, ka mūsu svaigā gaļa jau ir labi zināma kā vislabākā Lietuvā. Parasti es neesmu pieradis to tik atklāti teikt, bet šeit par to neviens pat nestrīdas, “ stāsta Dainius Dundulis – vadītājs un īpašnieks vienai no lielākajām Lietuvas mazumtirdzniecības ķēdēm Norfa, kā arī gaļas, piena un konservu rūpniecības uzņēmumu Rivona vadītājs un īpašnieks. Helēna Rozalinska, Henriks Danusēvičs Sarunājamies ar Dainiusu Dunduli ekskluzīvā intervijā žurnālam “Latvijas Tirgotājs” Kā Jūs sākāt savu tirdzniecības ceļu? Un kā pašlaik jūtaties tirdzniecībā?  Viss sākās ar ļoti primitīvu tirdzniecību – mazu veikalu un ar cerību […]
- [Darba tirgu liks augstspiediena katlā](https://tirgotajs.lv/darba-tirgu-liks-augstspiediena-katla/): Pēteris Strautiņš, “Luminor” galvenais ekonomists Par 2024. gada 4. ceturkšņa darbaspēka apsekojumu Darba tirgū pārmaiņas notiek, bet pa gabaliņam un pa kripatiņai. Izslēdzot pandēmijas iekustinātās darba tirgus šūpoles, varētu teikt, ka bezdarba līmenis praktiski nav mainījies kopš 2018. gada. Bezdarbs ir diezgan zems pat pēc ļoti viduvēja ekonomikas kopējā snieguma perioda. 2024. gadā bezdarbs pieauga par 0,4 procentpunktiem, sasniedzot 6,9%, kas nav dramatiski slikta ziņa, zinot datu kopainu. Reālais IKP pērn palika gandrīz nemainīgs, bet tehnoloģiju attīstība un ekonomikas strukturālās pārmaiņas nemitīgi samazina cilvēku skaitu, kas nepieciešams tās pašas pievienotās vērtības radīšanai. Varbūt bezdarbs būtu audzis straujāk, ja vien uzņēmumi “nepieturētu” darbiniekus, […]
- [Aptauja: E-komercija kā katalizators nākamā līmeņa sasniegšanai](https://tirgotajs.lv/aptauja-e-komercija-ka-katalizators-nakama-limena-sasniegsanai/): Latvijas mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) arvien vairāk apzinās e-komercijas potenciālu, taču daudzi joprojām to neizmanto. Luminor pērn veiktā aptauja* atklāj, ka ceturtdaļa jeb 25% Latvijas MVU uzskata, ka papildu zināšanas par e-komercijas risinājumiem un efektīvas naudas plūsmas pārvaldību būtiski veicinātu viņu biznesa izaugsmi. Lai gan e-komercija arvien ir nozīmīga, dati liecina, ka lielākajai daļai MVU pārdošanas apjomi internetā joprojām ir salīdzinoši nelieli. 26% MVU, kas pagājušajā gadā saņēma ienākumus no e-komercijas, tie veidoja līdz 15% no visas peļņas. Savukārt 11% MVU no pārdošanas internetā saņēma 16% līdz 30% no savas gada peļņas. Tajā pašā laikā ceturtdaļa Latvijas MVU apgalvoja, […]
- [Problēmu risinājums vai krahs ekonomikai – uz ko virzās valdības lēmumi?](https://tirgotajs.lv/problemu-risinajums-vai-krahs-ekonomikai-uz-ko-virzas-valdibas-lemumi/): SIA ELVI Latvija valdes locekle Laila Vārtukapteine Pēdējā laikā publiski paustās idejas un iniciatīvas, ko lēmējvara piedāvā sabiedrībai cilvēku individuālo ekonomisko nebūšanu risināšanai, skaidri iezīmē divas lietas. Pirmkārt, beidzot kāds ir atradis “lielo, ļauno”, kura dēļ mūsu valsts iedzīvotājiem sokas grūti. Un, protams, tas ir pārtikas tirgotājs. Otrkārt, ekonomikas eksperti, starptautiskie novērotāji un tirgus pētnieki “var iet atpūsties”, jo mūsu valdība labāk zina, kā funkcionē tirgus un ko darīt, lai tauta nonāktu miera un pārticības zemē. Proti, ir jāregulē piecenojumi, jāierobežo tirgotāju sadarbība ar piegādātājiem, un viss mūsu zemē beidzot būs labi. Un daļa tautas šim arī tic. Tikai esam […]
- [Vai mazo un vidējo ražotāju “palikšana zem sitiena” samazinās pārtikas cenas Latvijā?](https://tirgotajs.lv/vai-mazo-un-videjo-razotaju-paliksana-zem-sitiena-samazinas-partikas-cenas-latvija/): Milans Blūms, Rimi Baltic Kategoriju departamenta direktors Latvija, Lietuva un Igaunija atrodas cieši līdzās, dala līdzīgu vēsturi un savu izaugsmi ir sākušas no līdzvērtīgām pozīcijām, tāpēc savstarpēja salīdzināšanās dažādās jomās ir neizbēgama. Gan pārtikas cenās, gan vietējo ražotāju kapacitātē. Latvijai tiek pārmesta vislielākā pārtikas dārdzība, taču valsts centieni samazināt cenas šobrīd rada vairāk draudu nekā labuma Latvijas mazajiem un vidējiem ražotājiem. Tā vietā būtu jādomā, kā piesaistīt lielos veikalu tīklus Latvijai un veicināt investīciju ieplūšanu, nevis ierobežot tirgu, ejot pret iedzīvotāju interešu un brīvā tirgus principu straumi. Konkurence – visos pārtikas piegādes ķēdes posmos Mazumtirdzniecība ir pietiekami sarežģīts bizness, kas […]
- [Labs darbinieks – labs arī attālinātā režīmā](https://tirgotajs.lv/rezultats-prieksplana-nevis-pie-datora-pavaditas-stundas-biroja/): Mārtiņš Vancāns, SIA Enefit valdes priekšsēdētājs Pēdējā laikā publiskajā telpā aizsākušās karstas diskusijas par klātienes un attālināto darbu. Mēs, Enefit, turpināsim strādāt hibrīda režīmā, jo mums tas ir visefektīvākais darba veids. Tieši rezultātiem, nevis pie datora pavadītajām stundām vai atbilstībai priekšrakstiem, būtu jābūt galvenajam kritērijam, kas nosaka, vai darbiniekiem ļaut strādāt attālināti. Cilvēki ir dažādi – ir tādi, kuriem svarīga nepārtraukta klātienes sadarbība un savstarpēja sinerģija, bet citi strādā produktīvāk attālināti, piemēram, koncentrējoties klusumā. Daudz kas atkarīgs no darba specifikas: māju attālināti neuzcelsi, bet biroju darbu bieži var sekmīgi paveikt arī ārpus biroja. Vai tiešām likt izcilam profesionālim, kurš dzīvo, […]
- [Nepazust darba sludinājumu tulkojumā jeb kā mazināt abpusēju vilšanos](https://tirgotajs.lv/nepazust-darba-sludinajumu-tulkojuma-jeb-ka-mazinat-abpuseju-vilsanos/): Kaspars Gorkšs, LDDK ģenerāldirektors Latvijā šobrīd ir rekordzems bezdarba līmenis, kas nozīmē, ka tie, kuri vēlas strādāt, darbu ir atraduši. Tas nozīmē arī sīvu konkurenci par kvalificētu darbaspēku, ko darba devēji cenšas piesaistīt, solot virkni dažādu labumu. Vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupas “Eco Baltia” veiktā aptauja atklāj: 85 % Latvijas iedzīvotāju darba sludinājumos paustos solījumus uzskata par pārspīlējumu un norāda, ka reālā situācija liek vilties. Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) biedru vidū darba sludinājumu piepušķošana nav novērota – faktisko apstākļu sagrozīšana var iedragāt uzņēmuma reputāciju, ar ko neviens sevi cienošs darba devējs neriskētu. Tomēr aptaujas dati liek pārdomāt iemeslus, kāpēc vilšanās […]
- [Maksims Cekots: Kā nokļūt līdz Michelin zvaigznēm](https://tirgotajs.lv/maksims-cekots-ka-noklut-lidz-michelin-zvaigznem/): Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās, vēlējās mainīt Latvijas kulinārijas nozari. Un dažus gadus vēlāk tas izdevās. Nu ir iegūtas Michelin zvaigznes divus gadus pēc kārtas, un tagad ar godu var pasniegt Latvijas vārdu pasaulei. Maksims Cekots konkurē ar pasaules Michelin restorāniem, radot jaunas inovācijas, par ko stāsta intervijā.  Kādas ir sajūtas divus gadus pēc kārtas iegūt Michelin zvaigzni?  Esam, protams, ļoti laimīgi, ka ieguvām Michelin zvaigzni pirmajā gadā un arī otrajā. Ceram, ka arī nākamgad būs Michelin, jo tas ir milzīgs notikums restorānu nozarē un it īpaši Latvijā.  Tas ir ļoti grūts […]
- [Latvijas nodokļu vēsture: interesanti fakti](https://tirgotajs.lv/latvijas-nodoklu-vesture-interesanti-fakti/): Jānis Taukačs, ZAB “Sorainen” partneris, Tax Stories: Life, Business & Tax Ieskats Latvijas nodokļu vēsturē no 19. gadsimta līdz 2. Pasaules karam. Kā nodokļi ietekmēja vēlēšanu tiesības, komercdarbību un valsts attīstību? Nodokļu un vēlēšanu tiesību saistība Latvijā Jau 19.gs. 2.pusē vēlētājus, atkarībā no samaksāto nodokļu apmēra, iedalīja 3 klasēs un katru no tām vēlēšanu rezultātā pārstāvēja attiecīgajā pašvaldībā. Nodokļu parādniekiem nebija tiesību balsot. Vēlēšanu tiesības bija arī juridiskām personām, kas maksāja nodokļus.1 Savukārt, Rīgā 19.gs., tiesības būt ievēlētiem bija atkarīgas gan no tā vai samaksāts noteikts nodokļu apmērs, gan no īpašuma tiesībām. Rezultātā vien 1% pilsoņu Rīgā bija tiesības būt ievēlētiem […]
- [Vai Latvijas kafija ir dārgākā Eiropā?](https://tirgotajs.lv/vai-latvijas-kafija-ir-dargaka-eiropa/): Oļegs Krasnopjorovs, Latvijas Bankas ekonomists Vairāk lasi: Makroekonomika.lv Ekonomikas ministrs Viktors Valainis pievērš uzmanību šokējošiem Eurostat datiem – bezalkoholisko dzērienu cenas Latvijā ir visaugstākās Eiropā [1].  Bezalkoholisko dzērienu produktu grupā ietilpst kafija, tēja, minerālūdens, atspirdzinošie dzērieni, kā arī augļu un dārzeņu sulas. Tās visas ir starptautiski tirgojamas preces ar ilgu derīguma termiņu. No ekonomikas teorijas viedokļa, ja tirgū ir konkurence, šādu produktu mazumtirdzniecības cenu starpvalstu atšķirībām jābūt ļoti mazām [2]. Taču Eurostat dati liecina, ka jau 15 gadus bezalkoholiskie dzērieni Latvijā sistemātiski ir par 10–30 % dārgāki nekā Lietuvā un Igaunijā (1. un 2. attēls). Vairāk nekā pusi no bezalkoholisko dzērienu patēriņa Latvijā veido kafija. Tas […]
- [Kas ir patērētāju segmentācija zīmolvedībā?](https://tirgotajs.lv/kas-ir-pateretaju-segmentacija-zimolvediba/): Helēna Rozalinska Patērētāju segmentācija zīmolvedībā ir process, kurā plašs patērētāju mērķa tirgus tiek sadalīts mazākās, vieglāk pārvaldāmās patērētāju apakšgrupās, kurām ir līdzīgas intereses, vajadzības un uzvedība. Sadalot klientus apakškategorijās, iespējams nodrošināt pielāgotus ziņojumus komunikācijas kanāliem un izveidot mārketinga stratēģiju ilgtermiņā, kas uzlabos mārketinga efektivitāti un ietekmi – patērētāju piesaistē un noturēšanā. Sadalot patērētājus grupās, uzņēmums var: Tirgus segmentācijas veidi Parasti, veicot patērētāju segmentāciju, tiek analizēti vairāki aspekti – katrs no tālāk aprakstītajiem segmenta veidiem. Kā piemērus izskatīsim konkrētus kritērijus. 1. Demogrāfiskā segmentācija Demogrāfiskā segmentācija tiek plaši izmantota, jo tā ir vienkārša un viegli iegūstama. Piemēram, luksusa automašīnu zīmols var mērķēt […]
- [Par degvielu maksāsim vairāk un ātrāk nekā tas nepieciešams  “zaļo prasību” dēļ](https://tirgotajs.lv/par-degvielu-maksasim-vairak-un-atrak-neka-tas-nepieciesams-zalo-prasibu-del/): “Saeimai atbalstot  ātrāku transporta enerģijas “zaļināšanu”, nekā to prasa Eiropas Savienības normatīvi, jau 2026. gadā par degvielu maksāsim vairāk”, pauž Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis. Viņš norāda, ka līdz 2030. gadam izmaksas par litru palielināsies par aptuveni 18-20 centiem. Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija Eiropas Savienības direktīva paredz, ka katra dalībvalsts nosaka degvielas piegādātājiem par pienākumu līdz 2030. gadam atjaunojamās enerģijas īpatsvaru enerģijas gala patēriņā transporta nozarē nodrošināt vismaz 29% apmērā vai sasniegt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju intensitātes samazinājumu vismaz 14,5% apmērā. Tāpat Direktīva paredz, ka moderno biodegvielu un biogāzes īpatsvars transporta nozarei piegādātajā enerģijā ir vismaz 1% […]
- [Mazā un vidējā biznesa problēmas Latvijā](https://tirgotajs.lv/maza-un-videja-biznesa-problemas-latvija/): Helēna Rozalinska Sarunājāmies ar Ilzi Bergu (ģimenes veikalu tīkla “Liesma” līdzdibinātāja) par sekojošiem tematiem: Ilze, Jūs esat jau 32 gadus saistīta ar tirdzniecības nozari. Kādas ir galvenās problēmas, ar kurām saskaras mazie veikali Latvijā? Ilze Berga: Mazajiem veikaliem Latvijā ir arvien grūtāk izdzīvot. Mūsu izdevumu daļa turpina pieaugt – telpu īre, elektrība, nodokļi, pat atkritumu apsaimniekošanas izmaksas ir pieaugušas vairākkārt. Tajā pašā laikā lauku reģionos cilvēku skaits ir katastrofāli samazinājies, un peļņa kļūst arvien mazāka. Mēs esam spiesti celt uzcenojumus, lai segtu izdevumus, taču ar to nepietiek. Galu galā mēs slēdzam veikalus. Esam jau aizvēruši sešus veikalus, un drīz uz […]
- [Ieviestas stingrākas prasības ārvalstu darba spēka piesaistei](https://tirgotajs.lv/ieviestas-stingrakas-prasibas-arvalstu-darba-speka-piesaistei/): 2025. gada 1. janvārī stājas spēkā stingrākas prasības ārvalstu darba spēka piesaistei, lai mazinātu darbaspēka nepietiekamības nelabvēlīgo ietekmi uz ekonomikas izaugsmi, un vienlaikus nodrošinātu un neierobežotu nodarbinātības iespējas Latvijas vietējiem darba meklētājiem, kā arī mazinātu negodprātīgu imigrācijas sistēmas izmantošanu, informē Ekonomikas ministrija. To paredz grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 55 “Noteikumi par ārzemnieku nodarbināšanu”. Līdz ar grozījumiem MK noteikumos precīzāk tiek atrunāts sadarbības mehānisms starp darba devēju un Nodarbinātības valsts aģentūru (turpmāk – NVA).  No 2025. gada 1. janvāra darba devējam, piesakot NVA brīvu darba vietu, būs jāsadarbojas ar NVA –  jāpamato brīvo darba vietu skaits, jāizvērtē aģentūras piedāvātie kandidāti un arī jāsniedz pamatojums kandidātu noraidījumam. Vienlaikus ar […]
- [Svētā barība](https://tirgotajs.lv/sveta-bariba/): Barbara Esere Budisti: “Nevajag izšķērdēties, neko neizmest un ideālā gadījumā neēst gaļu, jo tā rada daudz ciešanu.” “Es vienmēr saku: ēdiet ar savām piecām maņām. Skatieties, sasmaržojiet, dzirdiet, pagaršojiet, pieskarieties.” Cīrihes veggie restorānā “Tibits”, kur valda balsu čaboņa, trauku klabināšana, fona mūzika, tālākā stūrī pie apaļa galda sēž maza auguma sieviete ar noskūtu galvu kā sūtnis no citas pasaules. Džeongkvana Snima valkā budistu mūķenes krēmkrāsas darba halātu, vienkāršu kokvilnas jaku un platas bikses ar pasteļkrāsas šalli ap kaklu. Viņas dzidrais, atvērtais skatiens no gandrīz bez grumbām esošās sejas liecina par 67 gadus vecās sievietes ilgo meditācijas pieredzi. Džeongkvana vēl pirms […]
- ["Veiksmīga ekonomika balstās uz sadarbību, nevis konkurences mākslīgu ierobežošanu"](https://tirgotajs.lv/veiksmiga-ekonomika-balstas-uz-sadarbibu-nevis-konkurences-maksligu-ierobezosanu/): “Domina Shopping” direktores Dinas Bunces viedoklis par “Zemnieku saeimas” priekšlikumu slēgt lielveikalus svētdienās Publiskajā telpā izskanējušais “Zemnieku saeimas” valdes priekšsēdētāja Jura Lazdiņa ierosinājums slēgt lielveikalus svētdienās šķiet pārsteidzīgs un mazpamatots. Šāda ideja, lai gan labu nodomu motivēta, realitātē nevis veicinātu vietējo mājražotāju un zemnieku konkurētspēju, bet gan radītu jaunas problēmas. Iepirkšanās svētdienās – Latvijas patērētāju izvēle Latvijas patērētāji ir pieraduši iepirkties pārtikas lielveikalos, kas ļoti bieži atrodas  tirdzniecības centros, abās brīvdienās. Un nereti svētdiena ir vienīgā diena, kad cilvēki var veltīt laiku ģimenes iepirkumiem vai apmeklēt veikalus, kas ikdienā nav pa ceļam. Piemēram, “Domina Shopping” brīvdienās ir vislielākā pircēju plūsma […]
- [Decembrī būtisks pārtikas cenu kritums](https://tirgotajs.lv/decembri-butisks-partikas-cenu-kritums/): Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības institūtu regulāri veic pārtikas preču veikalu cenu salīdzinājumu un analīzi kopš 1999. gada decembra.  Mūsu eksperti fiksē 56 pārtikas produktu cenas 7 nozīmīgākajos Latvijas veikalu tīklos, aprēķinot vidējo cenu un pārtikas groza kopsummas vērtību izmaiņas. Aprēķinot vidējās cenas netiek ņemtas vērā ražotāju un tirgotāju noteiktās akciju cenas. Tātad patērētājam reālā vidējā cena ir pieejama lielākajai daļai preču zem to vidējās vērtības. Piena produktu grupā salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni (septembri) un pagājušā gada decembri būtisks cenu kritums vai stabila cena visām precēm, izņemot biezpienu. Tā piemēram, sviestam cena pret septembri samazinājusies par 6%un […]
- [Problēma ir augstākajā varas elitē esošie “psiholoģiskie pusaudži”](https://tirgotajs.lv/problema-ir-augstakaja-varas-elite-esosie-psihologiskie-pusaudzi/): Žanete Drone, SSE Riga Valsts līderu attīstības programmas vadītāja: Daudz menedžeru, bet gaužām maz līderu: kam jāmainās Latvijā, lai mainītos politikas kultūra? Līderības tēma man ir ārkārtīgi svarīga, esmu to pētījusi un tajā darbojusies nu jau gandrīz 20 gadu. Un esmu nonākusi pie secinājuma, ka stratēģijas, plāni, prioritātes, rezultāti ir ļoti svarīgi, bet vēl svarīgāk ir zināt, par ko līderis iestājas, kādas ir viņa vērtības, kāpēc viņš dara to, ko dara, vai redz un dzird tos, kurus vada, vai apzinās, ka viņš ir daļa no problēmas, kuru viņa vadītā sistēma piedzīvo, un līdz ar to – arī daļa no risinājuma. Pretējā […]
- [Mazumtirgotāju stratēģijas Eiropas tirgū](https://tirgotajs.lv/mazumtirgotaju-strategijas-eiropas-tirgu/): Nadīne Koutsū-Vēlinga, ECDB (Business analysis) Modes e-komercija Eiropā piedzīvo pamatīgas tirgus izmaiņas: jauni konkurenti piedāvā zemākas izmaksas un straujākas tendenču izmaiņas, aizraujot patērētājus prom no vēsturiskajiem tirgotājiem. Jaunie mazumtirgotāji ir Āzijas izcelsmes tiešsaistes mazumtirgotāji, jo īpaši Shein un Temu. To zemās cenas un lielais sortiments liek nobālēt Eiropas mazumtirgotājiem. Vai tādi kā Zara, H&M, Zalando un About You var cerēt konkurēt ar šiem zemo izmaksu konkurentiem? Kā Zalando, About You, Zara un H&M reaģē uz graujoši ienākušiem tirgū zemo izmaksu konkurentiem Temu un Shein? Kamēr About You un Zalando ievēro stratēģijas, kas ir pretējas viena otrai, H&M un Inditex atrada […]
- [Ciemati, kas pārvēršas par gariem](https://tirgotajs.lv/ciemati-kas-parversas-par-gariem/): Projekts “Gari” ir nozīmīgs turpinājums mākslinieka Ivana Koršunova projektam “Dzīvie-mirušie”, kas veltīts dzimtā ciemata iedzīvotājiem. Visi šī projekta darbi tika izstādīti MMCI 2015. gadā. Projekts “Dzīvie-mirušie” koncentrējās uz ciematu izzušanas problēmu, ņemot par piemēru konkrētu ciematu, un mērķis bija saglabāt brīdi, kad “mazā dzimtene” vēl tika uzskatīta par apdzīvotu kartēs. Ivana Koršunova darbi tika izstādīti rudenī Latvijas Starptautiskajā mākslas izstādē Art Riga fair 2024. Mākslinieka darbu nozīme ir īpaši aktualizējusies uz doto brīdi Latvijā, izceļot problēmu ar ciematu izzušanu, kas notiek arvien straujāk. Tas vairs nav retums, bet gan realitāte valsts lielākajā daļā. Projekts “Dzīvie-mirušie” bija godinājums cilvēkiem, kuri pakāpeniski […]
- [“Nord Express” filmas stāsts: Cīņa ar netīrām vējdzirnavām](https://tirgotajs.lv/nord-express-filmas-stasts-cina-ar-netiram-vejdzirnavam/): Novembra izskaņā pirmizrādi piedzīvoja dokumentālā filma “Nord Express”, ko producējis režisors Kārlis Lesiņš. Kino centrs vēsta, ka filma ir vairāku gadu garumā veidots dokumentāls detektīvs, par 870 kilometrus garās ātrgaitas dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” būvniecību no 2018. līdz 2024. gadam. Filmas pirmizrādei bija izvēlēta simboliska vieta Dzelzceļa muzejā, veidojot atsauci uz filmas nosaukumu Nord Express – vēsturisko pirmskara dzelzceļa līniju, kas vēl līdz Latvijas okupācijai  1940. gadā savienoja Rīgu ar Eiropas metropolēm. Filmas pirmizrādē piedalījās Latvijas kinoindustrijas pārstāvji, Saeimas deputāti un dažādos laikos Rail Baltica projektā iesaistītie. Filmas režisors pirmizrādē norādīja – sākot veidot filmu, nemaz nevarēja iedomāties, ka iecere no laikmeta dokumentācijas izvērtīsies par detektīvu, kas savu […]
- [Galvenais – dialogs ar klientu](https://tirgotajs.lv/galvenais-dialogs-ar-klientu/): SIA “Vizii” valdes priekšsēdētājs Andrejs Šilinskis: “Jums ir telpas, mums ir jaunākās paaudzes tehnoloģijas to uzkopšanai!” Telpu, tostarp komercplatību, uzkopšanas biznesā ir vieta inovācijām un jaunākajām tehnoloģijām – lielveikalus  jau tagad tīra ne tikai cilvēki, bet arī jaunākās paaudzes roboti, kuru darbu klienti var uzraudzīt savos viedtālruņos ar lietotni “VIZIIApp”. Par biznesa aizkulisēm un nākotnes perspektīvām sarunā ar “Latvijas Tirgotāju” stāsta SIA “Vizii” valdes priekšsēdētājs Andrejs Šilinskis. Jums ir vairāk nekā 20 gadu pieredze uzkopšanas nozarē. Kā nonācāt šajā biznesā? Deviņdesmito gadu beigās avīzē “Dienas Bizness” ieraudzīju sludinājumu, ka Eiropas Savienības fonds sadarbībā ar Somijas ministriju rīko kursus ar stipendijām Latvijas uzņēmējiem. […]
- [Sperts solis pretī mūsdienīgai uzņēmējdarbības videi](https://tirgotajs.lv/sperts-solis-preti-musdienigai-uznemejdarbibas-videi/): Gita Daukste, Tieslietu ministrijas Komerctiesību departamenta vecākā juriste Ko paredzēs jaunie grozījumi Komerclikumā? Grozījumi Komerclikumā paredz sekojošas izmaiņas kapitālsabiedrībām piemērojamā regulējumā: 1. Jauna kārtība kriptoaktīvu ieguldīšanai pamatkapitālā no 2024. gada 30. decembra: 2. Arī akciju minimālā nominālvērtība, tāpat kā kapitāla daļu minimālā nominālvērtība, turpmāk būs viens cents, lai atvieglotu akciju sabiedrību iespējas piesaistīt privātās investīcijas un finansējumu regulētajā tirgū. 3. Atjaunota Komerclikuma 161.1 panta trešā daļa, kas paredzēja, ka ārkārtas dividendēs var izmaksāt ne vairāk kā 85 procentus no peļņas. 4. Paredzēta valdes locekļu ar bērna aprūpi saistīto atvaļinājumu izmantošanas kārtība, būtiski  uzlabojot valdes locekļu sociālo, ekonomisko un juridisko aizsardzību. Līdz […]
- [Latvija kļūst plakanāka](https://tirgotajs.lv/latvija-klust-plakanaka/): Par 2024. gada 3. ceturkšņa darbaspēka apsekojumu. Pēteris Strautiņš, “Luminor” galvenais ekonomists Latvijas darba tirgus ir vai nu stagnējošs vai arī miera osta, to var interpretēt dažādi. Darba meklētāju īpatsvars gada laikā pieaudzis no 6,5% līdz 6,7%. Sievietēm tas nav mainījies (5,4%), bet vīriešiem pieaudzis no 7,6% līdz 7,9%. Ko lai dara, ja nozarēs, kur starp strādājošajiem ir liels vīriešu īpatsvars (pat līdz 9/10), tas ir, celtniecībā un transportā, ir tik izteikts vājuma brīdis. Nedaudz, par 0,5pp līdz 64,2% samazinājās nodarbinātības līmenis jeb strādājošo īpatsvars vecumā starp 15 un 74 gadiem. Nodarbināto skaita samazināšanos par 10,9 tūkstošiem jau var saukt par nozīmīgu, […]
- [Pārtikas preču cenu samazināšanas plāns](https://tirgotajs.lv/partikas-precu-cenu-samazinasanas-plans/): Ekonomikas ministrs Viktors Valainis pārtikas preču cenu samazināšanai piedāvā vairākus risinājumus, kurus koalīcija turpinās izskatīt. Tikmēr ministrija turpinās darbu pie nepieciešamo likumu grozījumu sagatavošanas, informē EM.  Pieci iespējamie problēmas risinājumi, kādus šobrīd saskata ministrs, ir:  Ministra iecerētajam plānam ir vairāki mērķi. Primārais mērķis ir panākt, lai Latvijas iedzīvotājiem nav jāpārmaksā par pamata nepieciešamības precēm. Tāpat nepieciešams novērst atšķirīgu cenu veidošanas attieksmi starp vietējām un importētajām pārtikas precēm, kā arī līdzsvarot pārtikas preču piegādes ķēdes dalībnieku attiecības, lai ražotājiem nebūtu jāpārdod preces par neatbilstoši zemu cenu vai pat zem pašizmaksas. Visbeidzot priekšlikumi palīdzētu veicināt vietējo pārtikas preču īpatsvara pieaugumu tirdzniecības vietās.  […]
- [Atpalicība no kaimiņvalstīm mērojama ar 10 miljardiem eiro gadā](https://tirgotajs.lv/atpaliciba-no-kaiminvalstim-merojama-ar-10-miljardiem-eiro-gada/): Par nodokļu reformas piedāvājumu un nevienlīdzību veicinošo ietekmi starp mājsaimniecībām ar un bez bērniem. Pēteris Leiškalns, Sociālās drošības un veselības aprūpes eksperts LDDK No izaugsmes skatupunkta – beidzot līdz Finanšu ministrijas gaiteņiem ir nonākusi un ir ņemta vērā attīstības ekonomikai ļoti būtiskā nodokļu regulatīvā funkcija (nodokļu ietekme uz tautsaimniecības izaugsmi un struktūru nākotnē). Ar šo nodokļu reformas piedāvājumu beidzot tiek labota Finanšu ministrijas 2015. gadā darba nodokļu sistēmā iekļautā lielā kļūda – attīstības ekonomikai kontrindicētais diferencētais neapliekamais minimums (DNM) ieviešana, kas ir viens no būtiskākajiem Latvijas Tautsaimniecības atpalicības iemesliem, kā rezultātā Latvijas IKP ik gadus zaudēja un iekavētās izaugsmes dēļ […]
- [Pirmizrādi piedzīvos dokumentālais seriāls "Misija Latvietis"](https://tirgotajs.lv/pirmizradi-piedzivos-dokumentalais-serials-misija-latvietis/): 7. novembrī LMT Viedtelevīzijā un 14. novembrī LTV1 pirmizrādi piedzīvos dokumentālais seriāls “Misija Latvietis” par inovatoriem un Latvijas talantiem, kuri nes mūsu valsts vārdu visā pasaulē. Tie ir astoņi stāsti par latviešu varēšanu, drosmi, zināšanām, neatlaidību, mērķtiecību un spēju visdažādākajās jomās radīt pasaules mērogā apbrīnotas, bieži pat kulta statusu ieguvušas lietas. Katrai “Misija Latvietis” sērijai ir viena virstēma, un katrā no tām būs redzami divi varoņi, bet prologs vēstīs par kādu īpašu vēsturisku personību. Raidījuma sērijas veltītas: Seriāls “Misija Latvietis” filmēts Latvijā un ārzemēs, apbraukājot pusi pasaules, to veidojusi 26 cilvēku komanda režisores, producentes un scenārija autores Ilzes Lasmanes-Brožes vadībā.  […]
- [Printful un Printify paziņo par apvienošanos straujākai izaugsmei pasaules tirgū](https://tirgotajs.lv/printful-un-printify-pazino-par-apvienosanos-straujakai-izaugsmei-pasaules-tirgu/): Tehnoloģiju uzņēmumi Printful un Printify, kas sniedz apdrukas un citus ražošanas ārpakalpojumus interneta veikaliem visā pasaulē, paziņojuši par apvienošanos. Šis solis pavērs jaunas perspektīvas abu uzņēmumu straujākai izaugsmei, nodrošinot vēl plašākas iespējas miljoniem klientu ērti attīstīt savu tiešsaistes biznesu globālā mērogā. Abas platformas turpinās darboties kā atsevišķi zīmoli un stiprinās Rīgu kā inovāciju centru un tehnoloģiju investīciju stratēģisko mērķi. Saņemot gan abu uzņēmumu akcionāru atbalstu, gan komercdarbību uzraugošo iestāžu atļauju, Printful un Printify šodien paziņojuši par apvienošanos. Integrējot tehnoloģijas un resursus kā līdzvērtīgiem partneriem, paredzēts izveidot biznesu ar vēl plašāku produktu klāstu, ģeogrāfisko pārklājumu un personalizētiem ražošanas risinājumiem ikvienam – […]
- [Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā ](https://tirgotajs.lv/grozijumi-valsts-fondeto-pensiju-likuma/): Valdība atbalstīja Labklājības ministrijas sagatavotos grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz no 2025. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim pensiju iemaksu likmes viena procentpunkta pārnesi no pensiju 2. līmeņa uz valsts nefondēto pensiju shēmu jeb pensiju 1. līmeni.  Valdības piedāvātās izmaiņas labklājības jomā Ir paredzēts, ka 2025. gada 1. oktobrī indeksēs to pensijas daļu, kas būs iepriekšējā kalendārā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas pilnā apjomā. Tiek prognozēts, ka tie varētu būt aptuveni 1518 eiro. Šobrīd indeksē tikai pusi no iepriekšējā kalendārā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī. Šobrīd vecuma pensijas pilnā apmērā indeksē aptuveni 76% vecuma pensionāru, […]
- [Vai cukurs tiešām ir baltā nāve?](https://tirgotajs.lv/vai-cukurs-tiesam-ir-balta-nave/): Kā skaidro aptieku tīkla “Apotheka” sertificētā farmaceite Amanda Ozoliņa, garšas uzlabošanai cukuru pievieno daudziem un dažādiem ēdieniem, tomēr ikdienā to bieži vien mēdzam patērēt pārāk daudz, un tā ir iespējams nodarīt kaitējumu veselībai. „Pievienotais cukurs ir vienkāršais ogļhidrāts, ko patērējot, strauji pieaug mūsu enerģijas līmenis un kādu brīdi šķietami jūtamies labāk, tomēr jau pēc brīža enerģija ir kritusies, un jau atkal kārojas kāds našķis. Vairākās valstīs nespēju atturēties no saldumu lietošanas oficiāli dēvē par cukura atkarību. Diemžēl pārlieku liels uzņemtā cukura daudzums var izraisīt virkni veselības problēmu, piemēram, otrā tipa cukura diabētu, aptaukošanos, veicināt sirds slimību attīstību, zobu kariesu, hroniskas […]
- [“Par smaržām tērēju 500 eiro mēnesī”](https://tirgotajs.lv/par-smarzam-tereju-500-eiro-menesi/): Alberts Legzdiņš “Maksimālā summa, ko es iztērēju smaržām, bija nepilni 500 eiro mēnesī,” stāsta smaržu kolekcionāri par savu aizraušanos. Mīlestība pret smaržām var būt neierobežota, galu galā materializējoties mājas plauktos desmitiem lielu un mazu pudelīšu. Mēs parunājām ar smaržu kolekcionāriem par viņu iecienītākajām un neparastajām smaržām un par to, cik daudz viņi tērē smaržām. “Man reiz teica, ka es smaržoju pēc baznīcas.” Pēdējo piecu gadu laikā Alīna ir savākusi pamatīgu smaržu kolekciju un var stundām ilgi runāt par viņai pazīstamiem un mums pārsteidzošiem artefaktiem. Alīnas rokās pa vienai parādās neparastas pudeles. No vienas popkorna aromāts izplatās pa istabu, no otras […]
- [Rīgas Centrāltirgus rekonstrukcijas plāns](https://tirgotajs.lv/rigas-centraltirgus-rekonstrukcijas-plans/): Dace Preisa, SIA “Rīgas Nami” sabiedrisko attiecību vadītāja Tuvojas Rīgas Centrāltirgus simtgade un visus šos gadus tas ir kalpojis kā nozīmīgs sabiedrības centrs, kur satiekas iedzīvotāji, lai iegādātos svaigus produktus un piedalītos sociālajā dzīvē. Ik dienu Centrāltirgu apmeklē vidēji 40 000 – 50 000 cilvēku, tostarp ārzemju tūristi, kuriem Centrāltirgus ir viena no visapmeklētākajām vietām Rīgā. Rīgas Centrāltirgus ir daļa no Rīgas vēsturiskā centra, kurā jau šobrīd tiek integrēta “Rail Baltica” dzelzceļa infrastruktūra. Tādēļ šobrīd ir nozīmīgs laiks, kad jāizšķiras par to, kādu vēlamies redzēt šo pilsētai, iedzīvotājiem un ārvalstu viesiem nozīmīgo objektu turpmāk. “Rīgas Centrāltirgus ir viens no nozīmīgākajiem pilsētas ekonomikas […]
- [Shrinkflation jeb Dzīvotspējīga alternatīva cenu paaugstināšanai](https://tirgotajs.lv/shrinkflation-jeb-dzivotspejiga-alternativa-cenu-paaugstinasanai/): Shrinkflation jeb Dzīvotspējīga alternatīva cenu paaugstināšanai Ričards Koups, Mintel Saraušanās (Shrinkflation) nav jauna parādība. Tā kļuva populāra divdesmito  gadu beigās un trīsdesmito sākumā, īpaši ekonomiskās nenoteiktības un augošas inflācijas periodos. Tomēr mūsdienās uzmanība tai būtiski pieaug. No 2024. gada augusta mirkļbirka #shrinkflation vietnē TikTok ir ieguvusi 86 miljonus skatījumu, kur lietotāji atklāj zīmolus, kuri izmanto šo taktiku, un dalās ar padomiem, kā iepirkties vislabākajā veidā. Šī paaugstinātā patērētāju informētība virza pāreju uz pārdomātākiem un saprātīgākiem iepirkšanās paradumiem, liecina Mintel pētījums. Kā zīmoli var pārvarēt saraušanās sarežģījumus? Padziļināti iedziļināsimies novatoriskajās stratēģijās pārtikas un skaistumkopšanas nozarēs visā pasaulē, lai palīdzētu uzlabot ziņojumapmaiņu, lai tā […]
- [Darba līguma stūrakmeņi un darba devēja tiesības](https://tirgotajs.lv/darba-liguma-sturakmeni-un-darba-deveja-tiesibas/): Gan darba devējs, gan darba ņēmējs līdzvērtīgi uzņemas atbildību, slēdzot darba līgumu, bet realitātē nākas sastapties ar dažāda veida grūtībām, līguma pušu noteikumu neizpildīšanas, kas noved pie strīdiem un sūdzībām Valsts darba inspekcijai. Uzdevām aktuālus jautājumus par problēmām, ar kurām saskārušies daudzi uzņēmēji: Atbildes sniedz Valsts darba inspekcijas Klientu atbalsta nodaļas vadošā juriskonsulte Laura Akmentiņa. Darba tiesiskās attiecības ir izbeidzamas tikai Darba likumā noteiktajos gadījumos un atbilstoši Darba likumā noteiktajai kārtībai. Ja darbinieks ir darba tiesisko attiecību izbeigšanas iniciators, darbiniekam ir tiesības uzteikt darba līgumu atbilstoši Darba likuma 100. panta noteikumiem vai iniciēt darba tiesisko attiecību izbeigšanu, pamatojoties uz Darba […]
- [Stājas spēkā likuma grozījumi, kas paredz veikt ieturējumus pat no maznodrošinātajiem](https://tirgotajs.lv/stajas-speka-likuma-grozijumi-kas-paredz-veikt-ieturejumus-pat-no-maznodrosinatajiem/): Latvijas Tirgotāju asociācijas sagatavots raksts un apkopotā informācija Saeimas deputāti nobalsoja par grozījumiem Civilprocesa likuma 594. pantā, kas paredz grozīt parādniekam saglabājamo minimumu. Ja līdz šim parādniekam, kas nav uzturlīdzekļu parādnieks, bija obligāti saglabājama minimālā alga (šobrīd 700 EUR), tad Civilprocesa likuma grozījumi paredz uz pusi samazināt šo parādniekam obligāti saglabājamo minimumu, garantēti saglabājot tikai pusi no minimālās algas, ar norādi, ka summa aprēķināma pēc nodokļu nomaksas, kas šobrīd sastāda ~275 EUR, tādā veidā pielīdzinot patērētājus noziedzniekiem, administratīvi sodītām personām un uzturlīdzekļu nemaksātājiem, un būtiski pasliktina šo cilvēku materiālo situāciju. Latvijas Tirgotāju asociācijas biedri uzskata, ka šāda likuma redakcija ir […]
- [Jānis Taukačs: Jaunā gada pārsteigums](https://tirgotajs.lv/janis-taukacs-jauna-gada-parsteigums/): Daudzi būs piefiksējuši, ka līdz ar jauno gadu plānotas jaunas IIN likmes algām. Taču nebūt ne visi ir pievērsuši uzmanību tam, ka tās pašas likmes piemēros arī citiem ienākumu veidiem. Ko tas praktiski nozīmēs? Jānis Taukačs, ZAB “Sorainen” partneris Arī ienākumiem no kapitāla un kapitāla pieaugumam Savā blogā jau rakstīju par Finanšu ministrijas plānoto nodokļu reformas variantu, ko virzīs uz Saeimu apstiprināšanai. Taču kā pārsteigums nāca ziņa, ka šīs pašas likmes piemēros arī ienākumiem no kapitāla (dividendēm, procentiem) un kapitāla pieaugumam. Atgādināšu, ka ar 2025. gada 1. janvāri plānotās likmes ir sekojošas: Kādas ir iespējamās zāles pret jaunajām galvassāpēm? SIA Daudzi […]
- [Antirekords - krīzes padziļināšanās apstrādes rūpniecībā](https://tirgotajs.lv/rupniecibu-var-glabt-majoklu-politika/): Par apstrādes rūpniecību 2024. gada jūlijā Pēteris Strautiņš, “Luminor” galvenais ekonomists Jaunākie publicētie rūpniecības dati sākas ar prieka vēsti – nozare gada laikā augusi par 1,4%. Taču to ir nodrošinājusi enerģētika ar 66% lēcienu, ko savukārt radījis pēkšņs koģenerācijas apjomu kāpums. Tajā galvenais izmaksu postenis ir importa dabasgāze, tātad tas lielus papildus ienākumus mūsu ekonomikai nerada.  Diemžēl galvenā ziņa ir krīzes padziļināšanās apstrādes rūpniecībā, kas sasniegusi antirekordu kopš 2020. gada pavasara juku laikiem, bet pirms tam pēdējo reizi tik mazs sezonāli izlīdzinātais ražošanas apjoms bija 2018. gada aprīlī. Jūlijā ražošanas apjoms bija par 2,1% mazāks nekā pirms mēneša, bet par 6,4% mazāks nekā […]
- [Kā atkritumus pārvērst resursos un dot tiem otru dzīvi](https://tirgotajs.lv/ka-atkritumus-parverst-resursos-un-dot-tiem-otru-dzivi/): Par klimatneitralitātes ceļu, atkritumu pārstrādi un šķirošanu, ilgtermiņa plāniem, modernākajiem jauninājumiem sarunājamies ar SIA “CleanR” valdes priekšsēdētāju Valeriju Stankeviču. Kādi šogad ir “CleanR” lielākie izaicinājumi? Lielākais izaicinājums arvien paliek nemainīgs – vairāk domāt par aprites ekonomiku un motivēt iedzīvotājus šķirot atkritumus. Tomēr, ja runājam par šā gada lielākajām aktualitātēm nozarē, tad tās ir divas – bioloģiski noārdāmu atkritumu šķirošana, kas no šā gada ir obligāta visā Latvijā, un tekstilizstrādājumu apsaimniekošana. Savukārt “CleanR” ir vēl viens jauns izaicinājums – izlietotās pārtikas eļļas savākšana no ēdināšanas nozares uzņēmumiem, lai pēc tam to pārstrādātu biodīzeļdegvielā. Kā notiek izlietotās eļļas savākšana un kas ar […]
- [Nodokļu režīmu izvērtējumi](https://tirgotajs.lv/nodoklu-rezimu-izvertejumi/): Aija Lasmane, SIA “Sorainen ZAB” nodokļu vēstis (2024. g. jūlijs) 1.Dabas resursu nodokļa, PVN un citu nodokļu režīmu izvērtējumi Finanšu ministrija ir publicējusi dabas resursu nodokļa un klimata nodokļu esošās situācijas novērtējumu un potenciālos priekšlikumus tālākai rīcībai. Tāpat ir izstrādāts mazo režīmu esošās situācijas novērtējums, kas sniedz datu analīzē balstītu ieskatu attiecībā uz mazo režīmu piemērošanu Latvijā un to ietekmējošajiem faktoriem, kā arī pievienotās vērtības nodokļa (PVN) esošās situācijas novērtējums un sniegti priekšlikumi tālākai diskusijai. Dabas resursu nodokļa un klimata nodokļu izvērtējumā ir iekļauti būtiskākie dabas resursu un klimata nodokļu rādītāji, piemēram, nodokļu ieņēmumi, to īpatsvars iekšzemes kopproduktā (IKP), nodokļu […]
- [Kāda ir degvielas nozares nākotne?](https://tirgotajs.lv/kada-ir-degvielas-nozares-nakotne/): Uz ko jāorientējas uzņēmējiem, attīstoties un strādājot degvielas nozarē? Par alternatīvajiem degvielas veidiem, tirgus situāciju Latvijā un nākotnes prognozēm salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, stāsta Jānis Vība, “Virši-A” (CEO) valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors. Helēna Rozalinska Virši A pašlaik darbojas 3 segmentos – degvielas, veikala un enerģētikas segmentā. Kā Jums šogad veicas tirdzniecībā? Par Degvielu Kopējais degvielas tirgus 2023.g. joprojām bija zem 2019.g. līmeņa. Joprojām neesam atgriezušies atpakaļ ekonomikā, tajā degvielas patēriņā, kāds bija pirms Kovidlaika. Attiecīgi dēļ tā, ka litru daudzums nozarē ir salīdzinoši izaicinošs, jo viņš neaug, tad, protams, var novērot asu cīņu starp degvielas tirgotājiem privātpersonu segmentā. Kas, protams, klientiem […]
- [DIO iepazīstina ar tirgotāju aptaujas rezultātiem un citiem depozīta sistēmas jaunumiem](https://tirgotajs.lv/dio-iepazistina-ar-tirgotaju-aptaujas-rezultatiem-un-citiem-depozita-sistemas-jaunumiem/): Depozīta Iepakojuma Operators: Kā liecina SIA Depozīta Iepakojuma Operators (DIO) maijā veiktās aptaujas[1] rezultāti, lielākā daļa (75%) tirdzniecības vietās strādājošo ir apmierināti ar depozīta sistēmas darbību. Vienlaikus 81% respondentu piekrīt apgalvojumam, ka depozīta sistēma nodrošina mazāka iepakojumu apjoma nonākšanu vidē, bet 75% aptaujas dalībnieku piekrīt tam, ka depozīta sistēma ir ērtākais veids, lai nodrošinātu tīrāku apkārtējo vidi. “Aptaujas rezultāti apstiprina, ka arī tirgotāji redz sava darba augļus – tīrāku apkārtējo vidi. Tas sniedz papildu gandarījumu un dod pārliecību, ka visas puses darbojas depozīta sistēmā ar augstu atbildības sajūtu. Vēlos teikt lielu paldies visiem depozīta sistēmā iesaistītajiem tirgotājiem par ieguldīto darbu, […]
- [Nepieciešamie klienta analīzes aspekti mūsdienās](https://tirgotajs.lv/nepieciesamie-klienta-analizes-aspekti-musdienas/):  Helēna Rozalinska Uzņēmumi bez savas taktikas un ilgtermiņa stratēģijas ar laiku zaudē savu pozīciju tirgū, tāpēc aplūkosim nepieciešamos klientu analīzes aspektus, kas nepieciešami uzņēmuma ilgtermiņa stratēģijas izveidošanai. Zinot klientu vērtību, uzņēmums spēj prognozēt ienesīgumu, pielāgoties patērētāja vēlmēm, veidojot ļoti ejošus produktu portfeļus, jaunus un esošas produktu līnijas un pakalpojumus. Praktiska metode lojalitātes skalas izveidošanai, ko katrs uzņēmums var izmantot ikdienā. Uz tirgu un patērētāju vērsta uzņēmuma vadīšana – divu pieeju salīdzinājums  Runājot par uzņēmuma vadīšanu, tad pirmkārt tā var tikt vērsta uz tirgu – tas nozīmē, ka uzņēmums vēlēsies saražot pēc iespējas vairāk produkta un pārdot to konkrētā tirgū “izsitot” […]
- [Jaunās paaudzes digitālajai veselībai būs vajadzīgas atbilstošas prasmes](https://tirgotajs.lv/jaunas-paaudzes-digitalajai-veselibai-bus-vajadzigas-atbilstosas-prasmes/): Veselības ministrs Hosams Abu Meri Rītdienas tehnoloģijas veselības aprūpē ne tikai būtiski atvieglos medicīnas personāla darba ikdienu, tās uzlabos pacientu pieredzi un iesaisti savas veselības saglabāšanā vai uzlabošanā. Ārstiem, ārstniecības iestādēm tās palīdzēs efektīvāk organizēt darbu, piemēram, pacientu plūsmu, veikt precīzākas datu analīze un piedāvāt inovatīvus ārstniecības risinājumus. Veselības politikas veidotājiem tās palīdzēt prognozēt sabiedrības veselību, modelēt scenārijus un pieņemt datos balstītus lēmumus. Veselības nozares digitālās attīstības pārvaldība jau septembrī tiks nodota jaunajam Latvijas Digitālās veselības centram, bet līdz ar digitālo risinājumu un datu pārvaldības attīstību būs vajadzīgi lietotāji ar atbilstošām prasmēm. Tās aktīvāk jāpilnveido gan veselības aprūpes iestādēm, gan […]
- [Mazumtirdzniecības ekosistēma Eiropā](https://tirgotajs.lv/mazumtirdzniecibas-ekosistema-eiropa/): Joanna Zavistovska, Eiropas Komisija ES mazumtirdzniecība ir lielākā rūpnieciskā ekosistēma (11,5% no ES pievienotās vērtības). Tā ietver: pārtikas un ne-pārtikas preču mazumtirdzniecību, tostarp e-komerciju, un attiecīgo vairumtirdzniecību, kā arī piegādātājus, transportēšanu, loģistiku, attiecīgos nekustamos īpašumus un patērētājus. Mazumtirdzniecība tieši nodarbina vairāk nekā 29 miljonus cilvēku 5,5 miljonos uzņēmumu, no kuriem 99% ir mazie un vidējie uzņēmumi (MVU). Mazumtirdzniecības MVU ir ļoti svarīgi pilsētu un lauku kopienām. Tie piedāvā tuvumu un ir daļa no sociālās struktūras, veicinot dinamiku pilsētu centros. Pārejas ceļš mazumtirdzniecības ekosistēmai Šobrīd Eiropas Komisija konstatē, ka šī ekosistēma ir apdraudēta. Tāpēc tā piedāvā tās atdzīvināšanu un vīziju 2030. […]
- [Peļņa uz vietējo tirgotāju un zemnieku asinīm](https://tirgotajs.lv/pelna-uz-vietejo-tirgotaju-un-zemnieku-asinim/): Vai veikalu ķēžu konkurenci uzlaboja «Lidl» ienākšana? Ekspertu diskusija par pārtikas cenām, veikalu tīklu konkurenci, vietējiem ražotājiem. Diskusijā iesaistītie eksperti:  Henriks Danusēvičs, LTA valdes priekšsēdētājs Guntis Gūntmanis, LOSP valdes priekšsēdētājs Pēteris Liniņš, Latvijas alus darītāju savienības valdes priekšsēdētājs Patēriņa cenu pārmaiņas pret iepriekšējā gada atbilstošo mēnesi 2024. gada jūnijā, salīdzinot ar 2023. g. jūniju, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājies par 1,4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.  Veikalu tīklu konkurence – Henriks Danusēvičs LTA valdes priekšsēdētājs: “Jāsaka, ka “LIDL” ienāca tiešām ar ļoti zemām cenām 2021. gadā, bet tagad 2024.g. cenas ir kāpušas gandrīz divreiz. Tajā pašā laikā pārējiem tīkliem […]
- [Pircēji sāk meklēt tikai un vienīgi lētākos produktus](https://tirgotajs.lv/pirceji-sak-meklet-tikai-un-vienigi-letakos-produktus/): Ekspertu diskusija par pārtikas cenām, konkurenci, vietējiem ražotājiem (1.daļa). Diskusijā iesaistītie eksperti:  Henriks Danusēvičs, LTA prezidents Guntis Gūntmanis, LOSP valdes priekšsēdētājs Pēteris Liniņš, Latvijas alus darītāju savienības valdes priekšsēdētājs 10 gadu griezumā pārtikas cenas ir gan kāpušas, gan samazinājušās. Ko par to saka eksperti? – Henriks Danusēvičs, LTA prezidents: Sākoties karam, cenas strauji uzkāpa, bet, ja skatīties vairāku gadu griezumā, tad jāsaka, ka cenu starpība nav tik krasa. Protams, ir daļa produktu, kam pieauga straujāk, piemēram, pienam tie ir 80% (10 gados), tēja par 50% (10 gados) u.c. Sasummējot 10 gadu griezumā, cenu kāpums nebija tik straujš un jūtams, bet, […]
- [Bīstamās peldbikšu un peldkostīmu krāsas](https://tirgotajs.lv/bistamas-peldbiksu-un-peldkostimu-krasas/): Dominika Zabosta Tulkojumu sagatavoja Henriks Danusēvičs Peldbikšu un peldkostīmu krāsām ir liela nozīme ne tikai vizuālā izskata, bet arī drošības ziņā. Tām ir milzīga nozīme drošībai ūdenstilpēs. Atsevišķi toņi ir bīstami, jo zem ūdens tos ir grūti saskatīt. Lielbritānijas ceļojumu kompānija On The Beach tiešsaistē iesniegusi petīciju Apvienotās Karalistes valdībai, pieprasot aizliegt tirgot peldkostīmus bērniem noteiktās krāsās: zilā, pelēkā un baltā. Speciālisti savu ideju pamato ar to, ka, piemēram, bērnam slīkstot, viņš zem ūdens nav redzams, ja viņam ir zilas, pelēkas vai baltas peldbikses. Sākotnējie plāni ir šo krāsu un toņu aizliegums attiecibā uz peldbiksēm un peldkostīmiem bērniem vecumā no […]
- [Ilgtspējīgs stils: kā mode var atļauties un paātrināt dekarbonizāciju](https://tirgotajs.lv/ilgtspejigs-stils-ka-mode-var-atlauties-un-paatrinat-dekarbonizaciju/): Modes industrijas dekarbonizācijas mērķu īstenošana ir izrādījusies sarežģīta. Ko nozare var darīt, lai sasniegtu zaļajā politikā noteiktos mērķus? Raksta autori: Džonatans Janmarks, Karls Hendriks Magnuss, Ignacio Markoss un Evans Vīners (McKinsey). Tulkojumu sagatavoja: Henriks Danusēvičs Modes zīmoli — gan lieli, gan mazi — ir uzņēmušies vērienīgas, publiskas saistības līdz 2030. gadam radīt ilgtspējīgākus apģērbus. Taču iet kopsolī ar saviem dekarbonizācijas izvirzītajiem mērķiem ir bijis izaicinājums visā nozarē. Saskaņā ar jauno McKinsey analīzi aptuveni divas trešdaļas zīmolu ir atpalikuši no saviem dekarbonizācijas grafikiem, un 40 procentiem uzņēmumu emisiju apjoms ir pat palielinājies kopš ilgtspējības saistību uzņemšanās. Mūsdienās globālā modes industrija rada aptuveni […]
- [Elektroauto, sabiedriskais transports un velo – transporta zaļināšanā sasniegtais un vēl darāmais](https://tirgotajs.lv/elektroauto-sabiedriskais-transports-un-velo-transporta-zalinasana-sasniegtais-un-vel-daramais/): Īsumā Pasaules virzība uz klimatneitralitāti veicinās veselīgāku vidi, mazinās piesārņojuma un klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju veselību. Šajā procesā nepieciešama pārkārtošanās uz videi draudzīgāku un ilgtspējīgāku ekonomiku, un tas ietver gan pārmaiņas enerģijas ieguvē un izmantošanā, gan sociālās un vides ilgtspējas pasākumus. Tomēr progress Eiropā līdz šim nav bijis tik liels, kā cerēts. Par to signalizē aizvien vēl pieaugošās transporta emisijas, padarot transporta nozari par šobrīd lielāko emisiju avotu Eiropā. Tas norāda, ka ar līdzšinējo tempu sasniegt ilgtspējas mērķus nebūs iespējams  un arvien striktāki nosacījumi var sekmēt nozares virzību uz ilgtspējību. Virzību uz klimata mērķiem kavē privātā transporta joma Kopējo siltumnīcefektu […]
- [EM: Mērķu sasniegšanai nepieciešamas izmaiņas likumā ar samērīgām prasībām](https://tirgotajs.lv/em-merku-sasniegsanai-nepieciesamas-izmainas-likuma-ar-samerigam-prasibam/): Šobrīd ir lielas bažas no reģionālajiem tirgotājiem par izmaksu pieaugumu saistībā ar karodziņu ieviešanu preču marķējumā/cenu zīmēs un citiem gaidāmajiem grozījumiem, kas rezultēsies pārtikas pieejamības ierobežošanā reģionos, uzskata tirgotāji. Piedevām, tirgotājus uztrauc jautājums par pircēju plūsmas samazināšanos pierobežās, un vai tas tiks kompensēts. Vēlētos rast skaidrību, ko sagaidīt nākotnē mazajiem reģionālajiem tirgotājiem, kā viņiem tikt galā ar lielajām izmaksām, kas tiek sagaidītas jau tuvākā gada laikā, tāpēc palūdzām komentēt šo situāciju Ekonomikas ministrijai. Kāds atbalsts pieejams tirgotājiem un ko EM plāno saistībā ar gaidāmajiem grozījumiem Pārtikas aprites uzraudzības likumā. Konteksts Komentāri par notiekošo tirdzniecības nozarē 2024.g.: Izvērtējot LTA vēstulē minētos […]
- [“Redzam, ka mazie uzņēmēji valdību neinteresē”](https://tirgotajs.lv/m-solosenkoredzam-ka-mazie-uznemeji-valdibu-neinterese/): Marija Sološenko, SIA “Dabas burka” dibinātāja  Šis gads tirdzniecībā priekš mums kā mazajiem tirgotājiem turpina būt izaicinājumiem bagāts. Tā kā Kovida laikā mēs nekvalificējāmies atbalsta saņemšanai, bijām spiesti izlietot visu iepriekš iekrāto drošības spilvenu. Esam optimizējuši visu, ko bija iespējams, un tagad cīnāmies ar grūtībām darbaspēka piesaistē.  Mums ir izveidojies savs lojālo klientu loks, bet jūtam, ka kopumā rīdzinieku pirktspēja ir samazinājusies, cenas faktoram kļūstot par vienu no galvenajiem izvēles kritērijiem, atstājot aiz sevis produktu sastāvu, izcelsmi un ilgtspēju.  Mūsu uzņēmums, beziepakojuma veikals “Burka” cenšas vairot zaļo domāšanu un nodrošina vairākas atkritumu samazināšanas iniciatīvas, dodot iespēju bez maksas apmainīties un […]
- [Godprātība, taisnība, samērīgums pārtikas mazumtirdzniecībā](https://tirgotajs.lv/godpratiba-taisniba-samerigums-partikas-mazumtirdznieciba/): Latvijas Tirgotāju asociācija ar Konkurences padomi (KP) apsprieda uzcenojumu atšķirības konkrētām preču grupām pārtikas tirgotājiem un KP veiktā pētījuma datus, godīgas konkurences nodrošināšanu starp vietējiem mazumtirgotājiem un lielajiem tirgus spēlētājiem, kā arī Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma regulējumu, vietējo ražotāju īpatsvara palielināšanas jautājumu un vietējo pārtikas piegādātāju problēmas. Veikalu plauktos jāpalielina vietējo pārtikas preču īpatsvars Pārtikas tirgus pētījumā Konkurences padome secināja, ka pārtikas preču cenas mazumtirdzniecības tīklos mēdz būtiski atšķirties, kas liecina par konkurenci tirgū un pircēja izvēles iespējām. Vienlaikus atsevišķu  mazumtirgotāju sadarbībā ar piegādātājiem konstatētas nepilnības, ekspluatējoša prakse. Tāpat Konkurences padome pauda bažas, ka veikalu plauktos ārvalstu preces dominē […]
- [Tik dīvainas ekonomikas mums sen nav bijis](https://tirgotajs.lv/tik-divainas-ekonomikas-mums-sen-nav-bijis/): Par 2024. gada 1. ceturkšņa IKP datiem Šodienas CSP ziņas virsraksts vēsta, ka 1. ceturksnī IKP gada griezumā ir pieaudzis par 0,1%, tātad šajā gadījumā mazāko iespējamo pozitīvo skaitli. Sezonāli izlīdzinātajos datos, kas drīzāk rāda patieso tendenci, pieaugums jau ir cienīgāks jeb 0,9%. Abi minētie skaitļi atspoguļo pēdējo četru ceturkšņu notikumu summu. Par “tekošo momentu” vislabāk vēsta IKP izmaiņas pret iepriekšējo ceturksni, kas arī ir + 0,9%, kas šajā gadījumā jau ir daudz. Pēteris Strautiņš, “Luminor” galvenais ekonomists Taču aplūkojot notiekošo nozaru griezumā, paveras aina, kuru varētu saukt pat par skandalozu. Ekonomika ļoti lielā mērā ir atkarīga no valsts finansējuma […]
- [Pircēju paradumu maiņa laukos un pilsētā 2024](https://tirgotajs.lv/pirceju-paradumu-maina-laukos-un-pilseta-2024/): Latvijas iedzīvotāju pirktspēja pēc piedzīvotā krituma atkal sākusi palielināties, tomēr SIA “Latvijas tirgotāju savienības” valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis novērojis, ka pilsētā cilvēki veikalu apmeklē biežāk, bet pirkumiem katru reizi tērē mazākas naudas summas, līdz ar to samazinās vidējā pirkuma apjoms. Šī tendence iezīmējās līdz ar lielāko patēriņa preču cenu kāpumu 2022. gadā, kad precēm pieauga cenas par 5% – 10%. Savukārt 2023. un 2024. gada sākumā cenas stabilizējās, un atsevišķiem produktiem samazinājās. “Tas nozīmē, ka cilvēki rūpīgāk apsver pirkumu, izvēlas akcijas preces un vajadzības gadījumā dodas uz veikalu vēlreiz. Laukos situācija ir atšķirīga – vidējais pirkums palicis stabils, 9 – […]
- [Riski, kurus ne visi var un grib uzņemties](https://tirgotajs.lv/riski-kurus-ne-visi-var-un-grib-uznemties/): Šajā rakstā palūkosimies uz Latvijas uzņēmumu finanšu rezultātiem un spēju investēt attīstībā ar vai bez kredītu palīdzības. Ints Krasts, SEB bankas valdes loceklis Ilgtermiņa ieguldījumos reinvestēta trešā daļa peļņas Pētījumā izmantojām uzņēmumu finanšu pārskatus par trīs gadiem no 2020. līdz 2022.gadam. Neskatoties uz dažādiem izaicinājumiem, kuri šajā trīs gadu periodā sekoja cits citam – COVID-19, inflācija, piegādes ķēžu pārrāvumi un energokrīze, Latvijas uzņēmumi parādījuši labu izaugsmi un arī pelnītspēja saglabājusies labā līmenī. Kopējais apgrozījums pieaudzis no 65 uz 80 miljardiem eiro, trīs gados kopā nopelnīti gandrīz 14 miljardi. Gūtā peļņa palielinājusi uzņēmumu aktīvu vērtību par 11 miljardiem un pašu kapitāla […]
- [Zemē nomesti izsmēķi – niecīgs atkritums ar graujošu efektu](https://tirgotajs.lv/zeme-nomesti-izsmeki-niecigs-atkritums-ar-graujosu-efektu/): Pāris centimetru plastmasas un ķīmisku vielu, bet milzīgs kaitējums videi un cilvēku veselībai – diemžēl tās ir neizbēgamas zemē nomestu cigarešu izsmēķu blaknes. Latvijā ik gadu tiek realizētas 2 miljardi tradicionālo cigarešu. Katra cigarete ir aprīkota ar filtru, kas sver 0,02 gramus. Tātad no 2 miljardiem cigarešu pāri paliek ap 400 tonnu izsmēķu gadā. Tomēr liela daļa no tiem nekad nenonāk atkritumu poligonā, kur būtu to īstā vieta, un šobrīd aktualizējies jautājums par izsmēķu apsaimniekošanu un katra smēķētāja līdzatbildību. Kaspars Zakulis, “Latvijas Zaļā punkta” direktors Pēc cigaretes izsmēķēšanas pāri paliek izsmēķis – cigaretes filtrs, kas smēķēšanas procesā piesūcies ar ja ne […]
- [Samazināsies pārtikas pieejamība reģionos?](https://tirgotajs.lv/samazinasies-partikas-pieejamiba-regionos/): Saruna ar Ilzi Priedīti, veikalu tīkla “top!” valdes locekli un mārketinga direktori Kā Jums sokas tirdzniecībā šogad, kādas ir galvenās problēmas? Un jautājums par karogiem preču marķējumā – vai tas Jums radīs liekas izmaksas un zudumus? Veikalu tīklos “top!” jau kādu laiku atpakaļ esam uzsākuši produkta ražošanas valsts norādīšanu cenu zīmēs, jo uzskatām, ka pircējiem ir svarīgi saprast, kādas valsts produktus tie iegādājas, jo īpaši tas attiecas uz Latvijā ražotiem produktiem. Tādā veidā mēs kā vietējie tirgotāji veicinām Latvijā ražoto preču noietu. Komentējot likumprojektu, savu nostāju esam pauduši – mums nebūs iespēju vai tas būs nesamērīgi dārgi katrā cenu zīmē […]
- ["Latvijas labākais tirgotājs 2023"](https://tirgotajs.lv/latvijas-labakais-tirgotajs-2023/): Rīgā  t/c “Akropole”  norisinājās pasākums, kura laikā tika sveikti “Latvijas labākais tirgotājs 2023” laureāti.  Konkursa “Latvijas Labākais Tirgotājs” mērķis ir veicināt pircēju un apmeklētāju apkalpošanas standartu un kultūras uzlabošanu uzņēmumā, vienlaikus paaugstinot tirdzniecības, ēdināšanas un pakalpojumu nozares uzņēmēju piedāvātā servisa kvalitāti, motivējot personāla individuālo ieguldījumu. Šogad tika izvērtēti un cīņā par finālu iesaistījās vairāk kā 600 dažādu objektu no visiem Latvijas novadiem. Fināla balsojumam tika izvirzīts 37 kandidāti. Visus pretendentus vērtēja ekspertu komisija, kuras locekļi pēc anonīmā klienta principa, apsekoja šos objektus. Īpaši aktīvas šogad bijušas Ventspils, Bauskas, Augšdaugavas un Jēkabpils pašvaldības. Pasākums “Latvijas Labākais tirgotājs” norisinās jau kopš 1995.gada […]
- [PRET – papildu nodokli lietotiem tekstilizstrādājumiem](https://tirgotajs.lv/pret-papildu-nodokli-lietotiem-tekstilizstradajumiem/): Veikaliem, kuri pārdod apģērbu, arī lietotu, būs jāmaksā dabas resursu nodoklis. Tai skaitā arī lietoto apģērbu tirgotājiem, kas ir pretrunīgi vērtējams. Ja cenas pieaugs, cilvēku būs mazāk. Kā arī pastāv bažas, ka apģērbs tiks aplikts ar nodokli divreiz – izcelsmes valstīs un pēc tam Latvijā. Sīkāk ar informāciju par situāciju ar lietotu apģērbu un dabas resursu nodokli iespējams iepazīties mājaslapā. Lietotu apģērbu iegāde palīdz saudzēt apkārtējo vidi, līdz ar to šāda veida veikalus ir jāuzskata par ilgtspējīga, ekoloģiska patēriņa un “zaļākas” dzīves simbolu. To popularitāte pieaug katru gadu, jo tas ir dabai draudzīgi, lēti un stilīgi – vintage apģērbs šobrīd ir […]
- [Jāvairo vēlme iegādāties Latvijā ražoto](https://tirgotajs.lv/javairo-velme-iegadaties-latvija-razoto/): Gaļas nams “Ādaži” ir viens no lielākajiem gaļas produkcijas ražotājiem Latvijā. Ar savu sortimentu ir ieņēmuši zināmu vietu veikalu plauktos. Uzņēmums bāzējās Lielvārdē, bet pēc 2014. gada tika veiktas vērienīgas rekonstrukcijas, paplašinot noliktavu pulku, izveidojot jaunas pakošanas vietas un pielāgojot jaunu dizainu iepakojumiem, kam virsū ir atjaunināts logo. 2018. gadā gaļas nams “Ādaži” uzbūvēja jaunu pusfabrikātu ražotni un paplašināja jau esošās. Vēlāk 2021. gadā uzbūvēja jaunu loģistikas centru, kas ļauj vairāk iepirkt izejvielas produkcijas ražošanai un ilgāk tās uzglabāt noliktavās, kas atvieglojis daudzus loģistikas procesus uzņēmumā, un ļauj efektīvāk strādāt, saražot un uzglabāt produkciju lielākos apjomos. Šobrīd tas ir īpaši […]
- [Augu valsts izcelsmes produkti](https://tirgotajs.lv/augu-valsts-izcelsmes-produkti/): “Kokosriekstu piens”, “kakao sviests” vai “mandeļu piens” un tamlīdzīgi produkti nav dzīvnieku izcelsmes produkti, bet kāpēc šādi tirdzniecības nosaukumi ir sastopami? Liene Bugina, ZM Veterinārā un pārtikas departamenta eksperte ES dalībvalstīm, kuras pēc pievienošanās ES un tradicionāli vietējā tirgū vismaz 30 gadus augu izcelsmes produktiem bija izmantojušas piena un piena produktu nosaukumus, Eiropas Komisija atļāva to darīt arī turpmāk. Tāpēc dažas dalībvalstis, piemēram, Dānija, Francija, Itālija šādus nosaukumus drīkst lietot arī turpmāk, bet šie ir izņēmuma gadījumi. Latvijā šādus izņēmumus lietot nedrīkst. Tas nozīmē, ka produktus, kas ražoti ES dalībvalstī vai trešajā valstī ar nosaukumu, piemēram, “kokosriekstu piens” drīkst pārdot Latvijā taču ar precizētu produkta nosaukumu, […]
- [Kakao straujš sadārdzinājums](https://tirgotajs.lv/kakao-straujs-sadardzinajums/): Pasaules kakao tirdzniecība ir jutīgs bizness. Vairāk nekā puse pasaules ražas nāk no Kotdivuāras un Ganas. Tiklīdz parādās pazīmes, kas liecina par neoptimālu ražu, tirgotāji kļūst nemierīgi. Sliktās ražas dēļ kakao cena pēdējos mēnešos ir ievērojami pieaugusi. Šīs preces maija fjūčersu (nākotnes līgums jeb standartizēts finanšu līgums) cenas pēdējo divu dienu laikā pat pieauga virs USD 10 000 par 1 tonnu. Grafiks parāda, ka apmēram 3/4 no pasaules kakao ražas nāk no Āfrikas valstīm. Saskaņā ar Starptautiskās kakao organizācijas aplēsēm 2023./24. gada pasaules ražas sezona būs ievērojami zemāka par iepriekšējo gadu līmeni, proti, aptuveni 4,5 miljoni tonnu. Tas galvenokārt saistīts ar ievērojamo […]
- [Karogi preču marķējumā](https://tirgotajs.lv/karogi-precu-markejuma/): Pārtikas tirdzniecības vietās jānorāda pārtikas produktu ražošanas valsts. To noteica Saeimā, trešajā galīgajā lasījumā. Produkta ražošanas valsti varēs norādīt rakstveidā vai ar attiecīgās valsts karoga attēlu. Ja pārtikas produkts būs ražots Krievijā vai Baltkrievijā, informācija būs norādāma tikai rakstveidā. Ministru kabinets noteiks kritērijus valsts, kurā ražots produkts, identificēšanai, prasības norāžu noformēšanai un izvietošanai. Tāpat paredzēts noteikt izņēmumus, kad norāžu izvietošana nav obligāta. Jaunās prasības būs spēkā no 1. septembra.  Par produkta ražošanas valsts nenorādīšanu pārtikas tirdzniecības vietā varēs piemērot brīdinājumu vai naudas sodu: fiziskajai personai līdz 250 eiro, savukārt juridiskajai personai līdz 1000 eiro.  Par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Tautsaimniecības, […]
- [Nepieciešams saglabāt Eiropai raksturīgo daudzveidību tirdzniecībā](https://tirgotajs.lv/nepieciesams-saglabat-eiropai-raksturigo-daudzveidibu-tirdznieciba/): Eiropas Savienība beidzot pievērsusi uzmanību mazajiem un vidējiem tirgotājiem (MVT) un to nākotnei pilsētās un laukos. Atsevišķi konferencē OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) apsprieda piemērus, kā atbalstīt mazos tirgotājus. Konferenci atklāja Latvijas Ekonomikas ministrijas valsts sekretāre Zaiga Liepiņa, kura uzsvēra Eiropas zaļā kursa un digitalizācijas svarīgumu, kā arī sadarbību starp valsti, uzņēmējiem un patērētājiem. Diemžēl mazajiem tirgotājiem gadu desmitiem Latvijā nav bijis atbalsta, reizēm pat otrādi – izslēgti no atbalsta kā nozare vai valsts dotācijas, vai izdevīgi kredīti piešķirti globāliem tirgotājiem (PVN atlaide 6 miljoni RIMI un ERAB kredīts LIDL). Vienmēr šādām dāvanām seko valsts amatpersonu skaidrojums – arī […]
- [Agnese Rakovska: “Kā tas tā, ka Latvijas skolās jau 20 gadus nekas nav mainījies!?”](https://tirgotajs.lv/agnese-rakovska-ka-tas-ta-ka-latvijas-skolas-jau-20-gadus-nekas-nav-mainijies/): Lai Latvijā veicinātu jaunu, radošu cilvēku pievienošanos darba tirgum, dziedātāja un izglītības platformas vadītāja Agnese Rakovska strādā pie jaunā projekta “Zvaigznāja klase”. Projekta mērķis ir ieviest digitālās mūzikas tehnoloģijas Latvijas vispārizglītojošās skolās. Agnese Rakovska uzskata, ka tādā veidā tiks mainīts Latvijas mūzikas industrijas audekls. Projekts jau ir ieviests sešās skolās Latvijā, un apmācību kursos piedalās jau 11 mūzikas pedagogi. Par to kāpēc iniciatīva jāņem savās rokās un jāmēģina mainīt stagnējošo vidi Latvijā, sarunājamies ar Agnesi Rakovsku Grupas “Triānas parks” solisti, dziesmu autori un mentori.  Helēna Rozalinska Foto: Aleksandra Vdovenko Kā tas tā, ka Jūsu ceļi ir aizgājuši līdz izglītības sfērai? […]
- [Efektīva produkta izaugsmes stratēģija](https://tirgotajs.lv/efektiva-produkta-izaugsmes-strategija/): Zīmols “Kārums” ir viens no līderiem Latvijā ar augstāko zīmola patērētāju kapitālu un ar spēcīgu tēlu, kas iesakņojies Latvijā jau 30 gadus. Līdztekus “Kārums” ir arī Baltijā mīlētākais pārtikas zīmols. Tamdēļ aicinājām uz sarunu Latvijā vadošā piena pārstrādes uzņēmuma “Food Union” zīmolu vadītāju Ilvu Veidemani, lai uzzinātu, kāds bijis attīstības ceļš biezpiena sieriņiem “Kārums” un kāda stratēģija šobrīd tiek pielietota produkta izaugsmei.  Helēna Rozalinska Kā radās biezpiena sieriņš “Kārums”? Biezpiena sieriņi Latvijā radās 1940. gadu beigās – tie bija biezpiena sieriņi ar glazūru, bet tolaik bija cits nosaukums – “Mazulis”. Konkrēti nosaukums “Kārums” jau radās pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, nodibinoties […]
- [Belvederes muzeja pērles](https://tirgotajs.lv/belvederes-muzeja-perles/): Daļa no Gustava klimta gleznām atrodas Austrijā, Vīnē, baroka stila pils muzejā Belvedere, kurā pieejami darbi ar 800 gadu senu vēsturi. Muzejā apskatāmas tādas mākslinieka gleznas kā piemēram “The kiss”, “Avenue to Schloss Kammer”, Upper Austrian Farmhouse”, “Forester’s House in Weissenbach on the Attersee 1”, “Farm garden with sunflowers”, “Fritza Riedler”, “Judith and the Head of Holofernes”, un citi baroka un viduslaiku mākslas darbi, kas aizrauj elpu. Helēna Rozalinska Gustava Klimta gleznas Pasaulslavenā Gustava Klimta glezna “The Kiss” tika gleznota mākslinieka “Zelta periodā”. Gleznās viņš izmantoja īstus dārgmetālus – zeltu, sudrabu un bronzu. Tā tika radīta ne uz pasūtījumu, bet […]
- [Paņēmu šokolādīti bezmaksas, jo gribējās…](https://tirgotajs.lv/panemu-sokoladiti-bezmaksas-jo-gribejas/): Tirgotāji neapmierināti ar krimināltiesisko jomu Lai veidotu labu praksi, kas veicinās sadarbību, Valsts policijas Galvenā kriminālpolicijas pārvalde nosūtīja Latvijas Tirgotāju asociācijai rīcības vadlīnijas neliela apmēra zādzībām veikalos. Izskatīsim konkrētos problēmjautājumus, kas raisa bažas Latvijas tirgotājos saistībā ar “mazajiem” noziegumiem.   LTA sagatavots raksts (apkopotie materiāli no sanāksmēm un darba grupām) Videokameras nedarbojas pārkāpumu atklāšanas nolūkos Esam sagatavojuši priekšlikumus par zādzību izmeklēšanas gaitu. Galvenā problēma, kuru šobrīd redzam ir tā, ka Iekšlietu ministrijas ietvaros nav izveidota vienota informatīvā bāze. Kad zagli piefiksē ar fotoportretu policijai nav pieejas savai iekšējai datu bāzei, kur ir iepriekš fiksētie zagļi un atpazītie ne arī imigrācijas […]
- [Depozīta sistēma Latvijā – divu gadu problēmas neatrisinātas](https://tirgotajs.lv/depozita-sistema-latvija-divu-gadu-problemas-neatrisinatas/): Par DIO problēmām stāsta Sandra Akmeņlauka, SIA “Ebro” pārstāve. Nu jau otro gadu strādājam ar ieviesto depozīta sistēmu un joprojām ikdienā saskaramies ar daudz problēmām. Kopš depozīta sistēmas ieviešanas, veikali vairākkārt ir norādījuši uz būtiskām problēmām paškontroles prasību ievērošanā, telpu trūkumā un nepiemērotībā, zemo apsaimniekošanas maksu kā arī par darbaspēka pārslodzi. Ir bijušas vairākas sarakstes un tikšanās ar DIO (depozīta iepakojuma operatoru), ar iesaistītām ministrijām un dienestiem, bet risinājums vēl joprojām nav rasts. Tiekam uzklausīti, bet netiekam ņemti vērā. Depozīta apjoms šajā gadā ir palielinājies, nākot klāt jauniem iepakojuma veidiem, un tas bieži vien pārsniedz veikala šķirošanas, uzglabāšanas un apkopes […]
- [Zīmola vērtības paaugstināšana](https://tirgotajs.lv/zimola-vertibas-paaugstinasana/): Lai radītu zīmolu ar augstu vērtību, pirmām kārtām jāveic zīmola diferenciācija. Jāatbild uz jautājumu – kā mans zīmols atšķirsies no citiem? Zīmola diferenciācija nozīmē radīt un pārdot unikālu produktu, kas ir atbilstošs konkrētu patērētāju vēlmēm – pielāgošana konkrētai mērķauditorijai – kaut kas viens vienīgs, neatkārtojams, ejošs vienā konkrētā virzienā. Tāpēc uzreiz jārēķinās ar to, kā zīmols tiek pozicionēts tirgū un jāsaprot ar ko tas atšķirsies no citiem zīmoliem. Piemēram, tie var būt specifiski produkti, kas izceļas un ceļ zīmola atpazīstamību, ieņem svarīgu vietu asociāciju tīklā ( ļoti svarīgi: zīmola atmiņā atsaukšanas spēja – what pop-ups in the mind). Protams, lai palielinātu […]
- [Jaunas iespējas darbinieku piesaistei un motivēšanai](https://tirgotajs.lv/jaunas-iespejas-darbinieku-piesaistei-un-motivesanai/): Autores: Irina Rozenšteina, “Ellex Kļaviņš” Darba tiesību prakses grupas vadītāja, Madlena Drozdova, “Ellex Kļaviņš” Vecākā nodokļu konsultante 2024. gadā spēkā stājušies vairāki nozīmīgi jauninājumi, kas attiecas uz darba devēju un darba ņēmēju attiecībām un nodokļu jautājumiem. Tie skar mūsdienās iecienīto strādāšanu attālināti, darba samaksas aspektus, darbinieku profesionālo apmācību, kā arī veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanu. Var teikt, ka visās četrās jomās likumdevējs ir ieviesis lielāku skaidrību, kā arī piešķīris darba devējiem jaunas iespējas darbinieku piesaistei un motivēšanai. Darbs attālināti – lielāka izdevumu kompensācija, jāvienojas par darba nosacījumiem Spēkā ir stājušies grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN), kas nosaka attālinātā […]
- [Resursu ietaupījums bankai, bet miljonu izmaksas tirgotājiem](https://tirgotajs.lv/resursu-ietaupijums-bankai-bet-miljonu-izmaksas-tirgotajiem/): Kāpēc Latvija vēlas būt viena no pirmajām valstīm, kas izņem no apgrozības sīknaudu (1 un 2 centu monētas)? Pagaidām to ir izdarījušas tikai retas valstis, piemēram, Vācija, Somija. Izskatīsim argumentus “par”/”pret” un problēmjautājumus, kas rastos, ja likumprojekts tiktu ieviests.  Likumprojekta izstrādē iesaistītās institūcijas, nevalstiskās organizācijas: Latvijas Banka, Finanšu ministrija, Valsts ieņēmumu dienests, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Latvijas Kases aparātu un sistēmu apkalpojošo dienestu asociācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Tirgotāju asociācija, Finanšu nozares asociācija u.c., kas sniedz savu viedokli par iespējamajām problēmām un risinājumiem. Pirmām kārtām, kāpēc šāds likumprojekts ir izstrādē – Latvijas Bankas pārstāvji piemin to, ka tas […]
- [Vai vegāniska pārtika jāražo, izmantojot atsevišķas iekārtas? ](https://tirgotajs.lv/vai-veganiska-partika-jarazo-izmantojot-atseviskas-iekartas/): Dažreiz patērētāji apjūk, ieraugot norādi “var saturēt piena daļiņas” uz produkta etiķetes, kas marķēts kā vegānisks. Arī ražotāji un ēdinātāji reizēm uzskata dzīvnieku izcelsmes daļiņu risku vegāniskā pārtikā par problemātisku. Taču šis ir kļūdains pieņēmums, kas kavē plašāku vegānisko jeb augu valsts opciju ieviešanu veikalu plauktos un restorānu ēdienkartēs. Šajā rakstā paskaidrosim, ko tieši nozīmē vegāniskie produkti un daļiņu iespējamā klātbūtne un kāpēc tas nav šķērslis vairumam cilvēku, kuri interesējas par augu valsts uzturu. Autore: Alise Miļūna, vadītāja sabiedriskā labuma programmai “Augi un Draugi”.  Ko nozīmē “vegānisks produkts”? Jautājums par to, vai pārtikas produkts ir vegānisks, atšķiras no citiem jautājumiem […]
- [Neliels veikals reģionos pret lielu pārtikas preču piegādātāju – kā veicināt konkurenci?](https://tirgotajs.lv/neliels-veikals-regionos-pret-lielu-partikas-precu-piegadataju-ka-veicinat-konkurenci/): Reģionālie mazie mazumtirgotāji ir saskārušies ar dažādām situācijām, kas nav vērtējamas kā godprātīga tirdzniecības prakse no dažu piegādātāju puses. Lai arī Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NTPAL) mērķis ir vērsts uz piegādātāju aizsardzību pret iepircēju negodprātīgu rīcību, tomēr praksē pastāv gadījumi, kad iepircēja – mazumtirgotāja – spēja aizsargāt savas intereses ir ievērojami mazāka nekā piegādātājam. Autore: Sintija Nagle, Konkurences padomes Negodīgas tirdzniecības prakses novēršanas nodaļas vecākā eksperte 2023. gadā, veicot vairākas tirgus uzraudzības[1], KP novēroja nelīdzsvarotību attiecībā uz mazo mazumtirgotāju[2] iespējām aizstāvēt savas intereses. Šāda nelīdzsvarotība var veidot augsni negodprātīgai rīcībai arī no piegādātāja puses. Proti, arī lauksaimniecības un pārtikas preču […]
- [Ja darbinieks nodara zaudējumus darba devējam](https://tirgotajs.lv/ja-darbinieks-nodara-zaudejumus-darba-devejam/): Rakstā aplūkosim būtiskākos jautājumus par civiltiesisko atbildību, kas var rasties situācijā, kad darbinieks nodara zaudējumus darba devējam. Autore: Iveta Ceple, ZAB “Ellex Kļaviņš” vecākā eksperte, zvērināta advokāte Saskaņā ar Latvijas Civillikumu, katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību ir nodarījis (1779. pants). Vispārīgie civiltiesiskās atbildības priekšnoteikumi ir prettiesiska vainojama darbība vai bezdarbība, zaudējumi un cēloņsakarība starp tiem. Runājot par zaudējumiem, ko darbinieks nodarījis darba devējam, jāņem vērā arī Darba likuma kā speciālā likuma noteikumi attiecībā pret Civillikuma regulējumu šajā jautājumā. Lai gan Darba likuma 86. pants vispārīgi nosaka līdzvērtīgu pamatprincipu – darbiniekam ir pienākums darba […]
- [Mākslīgā intelekta attīstība un autortiesības](https://tirgotajs.lv/maksliga-intelekta-attistiba-un-autortiesibas/): Mākslīgajam intelektam jau izdevās ieņemt pirmo vietu konkursā par labāko attēlu un izcīnīt atzinību prestižā fotogrāfiju konkursā. Turklāt mākslīgajam intelektam arvien labāk klājas mūzikas un literatūras nozarēs un faktiski lielākajā daļā jomu, kas prasa radošu pieeju jebkuram uzdevumam vai jautājumam. 1. Darbi, kas veidoti, izmantojot AI rīkus Glezna Colorado State Fair Fine Arts Competition, kas norisinājās 2022. gada augusta un septembra mijā, glezniecības kategorijā varēja piedalīties mākslinieki, kuri izmantoja digitālās tehnoloģijas. Par konkursa uzvarētāju kļuva Džeisons M. Alens, kurš uzvarēja ar gleznu “Théâtre D’opera Spatial.” Autors savu darbu nav veidojis, izmantojot otu vai parastās grafiskās datorprogrammas. Attēls tika izveidots, izmantojot Midjourney […]
- [Uzņēmējdarbība reģionos: parūpēties par vietējiem](https://tirgotajs.lv/uznemejdarbiba-regionos-parupeties-par-vietejiem/): Monta Rubene strādā lielākajā tirdzniecības centrā ārpus Rīgas – VALLETA – jau 13 gadus un ir ļoti mērķtiecīga, tendēta uz rezultātu. Uzskata, ka katram satiktajam cilvēkam un situācijai dzīvē nav tikai virspusēja nozīme. Lielu nozīmi piešķir ģimenes vērtībām. Patīkami, ka ne tikai vietējie, bet arī starptautiski zīmoli arvien vairāk saprot, ka ārpus Rīgas pastāvīgi dzīvo maksātspējīgas ģimenes, kurām ar mazākiem bērniem dzīvošana reģionu lielākajās pilsētās ir ērtāka, uzsver Monta Rubene. Neskatoties uz inflāciju, tirdzniecība aktīvi notiek, jo tiek atrasti veidi, kā ekonomēt, piemēram, daļēji strādāt attālināti, saglabājot produktivitāti. Nedrīkst aizmirst par vietējiem zīmoliem, ražotājiem, kuriem jādod priekšroka, it īpaši reģionu […]

## Pages

- [Reklāmas izcenojumi](https://tirgotajs.lv/elementor-7814/)
- [Refund and Returns Policy](https://tirgotajs.lv/refund_returns/): This is a sample page. Overview Our refund and returns policy lasts 30 days. If 30 days have passed since your purchase, we can’t offer you a full refund or exchange. To be eligible for a return, your item must be unused and in the same condition that you received it. It must also be in the original packaging. Several types of goods are exempt from being returned. Perishable goods such as food, flowers, newspapers or magazines cannot be returned. We also do not accept products that are intimate or sanitary goods, hazardous materials, or flammable liquids or gases. Additional […]
- [](https://tirgotajs.lv/par-mums/): Par mums Henriks Danusēvičs​ Biedrības prezidents Biroja adrese: Bruņinieku iela 12-9, Rīga, LV-1001 Rekvizīti: Latvijas Tirgotāju kamera Lidoņu iela 22-11, Rīga LV 1055 PVN reģ.Nr. LV 40008034113 Nordea Bank AB Latvijas filiāle LV89NDEA0000084729323 Kods NDEALV2X Kontakti: bb@trade.lv Vietne izstrādāta projekta “ Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā” ietvaros. Tika realizēta iecere par e-komercijas funkcijas pievienošanu un informatīvā satura atjaunošanas un lietošanas atvieglošanu t.sk. mobilajās ierīcēs. Projekts realizēts ar Atveseļošanās fonda atbalstu
- [View PDF](https://tirgotajs.lv/view-pdf/)
- [lasitZurnalu](https://tirgotajs.lv/lasit-zurnalu/)
- [Mans konts](https://tirgotajs.lv/mans-konts/)
- [Veikt pasūtījumu](https://tirgotajs.lv/pirkuma-veiksana/)
- [Grozs](https://tirgotajs.lv/grozs/): Remove item Thumbnail image Product Price Quantity Subtotal × Zurnals €10.00 / Week Zurnals quantity €10.00 Izmantot Kopā Subtotal €10.00 Total €10.00 Turpināt
- [Veikals](https://tirgotajs.lv/veikals/)
- [Home](https://tirgotajs.lv/): Aktuālais Publisko iepirkumu eksperiments – simtiem miljonu ietaupījums vai miljardu risks? November 14, 2025 STARP MŪŽĪGO UN IKDIENIŠĶO October 23, 2025 Kas ir pārtikas piedevas? September 24, 2025 Visums dod iespēju, bet tu dari visu, lai to paņemtu September 4, 2025 Ielūgums uz tirgu June 10, 2025 Eiropas Komisijas prioritātes – drošība, konkurētspēja un birokrātijas mazināšana May 8, 2025 2025.gada augusts/septembris/oktobris November 14, 2025 Publisko iepirkumu eksperiments – simtiem miljonu ietaupījums vai miljardu risks? 2025. 2025.gada augusts/septembris/oktobris October 23, 2025 STARP MŪŽĪGO UN IKDIENIŠĶO 2025.gada aprīlis/maijs/jūnijs September 24, 2025 Kas ir pārtikas piedevas? 2025.gada aprīlis/maijs/jūnijs September 4, 2025 Visums dod […]

## Products

- [Abonements ceturksnim](https://tirgotajs.lv/product/abonements-ceturksnim/): Katrā numurā lasiet intervijas par notiekošo nozarē, analītku, prognozes, ietekmīgu personu un viedokļu līderu, ekspertu komentārus. Aktuālais par modi, teātri, grāmatām. Latvijas Tirgotājs – žurnāls pārliecinātam cilvēkam.
- [Abonements pusgadam](https://tirgotajs.lv/product/abonements-pusgadam/): Katrā numurā lasiet intervijas par notiekošo nozarē, analītku, prognozes, ietekmīgu personu un viedokļu līderu, ekspertu komentārus. Aktuālais par modi, teātri, grāmatām. Latvijas Tirgotājs – žurnāls pārliecinātam cilvēkam.
- [Abonements gadam](https://tirgotajs.lv/product/abonements-gadam/): Katrā numurā lasiet intervijas par notiekošo nozarē, analītku, prognozes, ietekmīgu personu un viedokļu līderu, ekspertu komentārus. Aktuālais par modi, teātri, grāmatām. Latvijas Tirgotājs – žurnāls pārliecinātam cilvēkam.


[comment]: # (Generated by Hostinger Tools Plugin)