Nekvalitatīvi lēmumi – kvalitatīvai izglītībai

KARINA PLAUDE, JURISTE

Saeima trešajā lasījumā pieņemot likumu “Grozījumi Izglītības likumā”, atbalstīja pēdējā brīdī iekļauto priekšlikumu papildināt Izglītības likumu, cita starpā paredzot, ka vispārējās pamatizglītības pirmā posma programmu var īstenot tālmācībā vai ģimenē tie izglītojamie, kuri ir saņēmuši pašvaldības izvērtējumu, turklāt vienu mācību gadu pie nosacījuma, ka pastāv īpaši apstākļi (sociāli, veselības, izglītības pieejamības vai citi) un ir nolemts, ka šāda izglītības programmas apguve atbilst bērna labākajām interesēm. Tādējādi ir noteikts, ka vispārējās pamatizglītības pirmā posma (1.-6.klase) programmas turpmāk īstenojamas tikai klātienē, paredzot tikai atsevišķus izņēmumus, par kuriem turpmāk lems pašvaldības. Uz Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai izteiktajām bažām, ka šādā gadījumā pašvaldības atzinums būs saistīts ar personas datu apstrādi un tas atsevišķos gadījumos pārsniedz normālos apstākļos pašvaldībai pieejamās un apstrādājamās informācijas robežas, piemēram, saistībā ar bērna veselības vai psihoemocionālo stāvokli (tā parasti ir sensitīva informācija, ar kuru ģimenes nevēlas dalīties un padarīt pieejamu neierobežotam cilvēku skaitam; tas neatbilst VDAR pamatprincipiem), tika sniegta atbilde, ka pašvaldība ir noteikta kā kooridinējoša un uzraugoša institūcija, bet Ministru kabineta noteikumi par sadarbības kārtību, lai nodrošinātu, ka pašvaldības lēmums būs balstīts profesionālā un daudzdimensionālā izvērtējumā un nebūs formāla procedūra, vēl tiks izstrādāti.Iepriekš minētais rada pamatotas bažas, ka tādējādi tiks palielināti pašvaldību izdevumi, kas saistīti ar attiecīgu speciālistu komisijas darba nodrošināšanu, turklāt jāuzsver, ka pašvaldības atzinums pēc savas būtības būs administratīvs akts. Un te sākas juridisks absurds, kas apliecina likuma nepilnības…. t.i. negatīva pašvaldības atzinuma gadījumā, saskaņā ar Administratīvā procesa likumu, tas būs apstrīdams augtākā iestādē. Tikai nevienam nav skaidrs, kura iestāde būs tā, kura izskatīs lietu vēlreiz pēc būtības kopumā vai tajā daļā, uz kuru attieksies iesniedzēja iebildumi – vai tā būs VARAM, kam pakļautas pašvaldības, Labklājības vai Veselības ministrija, vai IZM? Saskaņā ar Administratīvā procesa likumu augstāka iestāde ar savu lēmumu var atcelt administratīvo aktu, un tas iegūst savu galīgo noformējumu tādā veidā, kādā tas noformēts lēmumā par apstrīdēto administratīvo aktu, un tas kļūst izpildāms. Taču to var pārsūdzēt tiesā. Lieki piebilst, ka šāds apstrīdēšanas process viennozīmīgi neatbilst bērna labākajām interesēm – laiks un līdzekļi, kas tiks patērēti, lai pierādītu bērna tiesības uz gadu mācīties tālmācībā, var atstāt šo bērnu uz laiku vispār ārpus izglītības. Par to, savukārt, pie atbildības var saukt vecākus. Neziņā šo laiku ir gan skolas, kam jāplāno mācību gads un savi resursi, gan skolēni, gan viņu vecāki, kas ir pretrunā ar tiesiskās paļāvības principu. Izskatās, ka aiz “kvalitatīvas” izglītības izkārtnes šobrīd ir pieņemts nekvalitatīvs likumprojekts bez pienācīga seku izvērtējuma. Turklāt jāņem vērā, ka pēc būtības pašvaldība ir ieinteresēta savu skolu tīkla uzturēšanā un bērnu piesaistē, un tās interesēs nav apmierināt lūgumus mācīties tālmācībā. Būtu jājautā – vai interešu konflikts netraucēs pieņemt adekvātus lēmumus? Starp citu, šo grozījumu aizsegā tiek radīts tiešs apdraudējums privātās izglītības pastāvēšanai Latvijā, jo tālmācību nodrošina tieši privātais sektors. Turklāt tas šobrīd ir uzņēmies īstenot iekļaujošas izglītības funkciju, dodot iespēju mācīties tiem bērniem, kuri apstākļu spiesti nevar apmeklēt skolu klātienē, kamēr valsts un pašvaldības vēl tikai spriež, bet dzīvē nodrošināt vajadzīgo atbalstu un solīto “kvalitatīvo izglītību” skolēniem nav spējīgas. Privāto skolu pastāvēšana, par spīti iztērētiem līdzekļiem akreditācijai, programmu izstrādei un mācībspēku piesaistei, bez iespējas plānot savu darbu, kļūst apgrūtināta. Turklāt nav saprotams, kāpēc Latvijas labāko tālmācības skolu sasniegumi, ko nevajadzētu kļūdaini jaukt ar attālinātu mācīšanos COVID-19 laikā, netiek atzīti un novērtēti mūsu valstī, lai gan par tiem interesējas Oksforda, bet latvieša atvērtā tālmācības skola ekstrēmos apstākļos ukraiņu bērniem (gan pašā Ukrainā esošo, gan bēgļu ģimenēs) iegūst arvien lielāku atbalstu. Solītā “kvalitāte” izglītībā līdz ar šiem grozījumiem pagaidām realitātē nav ieraugāma.