Sola Rūja

Rita Auziņa – spilgta mūsu laiku personība, kas apvieno latviskās ēdināšanas tradīcijas ar kosmopolītisku vērienu. Vienlaikus redzēt kopainu un detaļas ir ne vien viņas profesionālais talants, bet arī dzīves esence. Kamēr mēs sarunājamies, cauri burbuļo cilvēcība, emocijas un īpaši silti smiekli. Tie ir kā dubultais espreso – tik enerģētiski, ka pati Rita atzīst: tikai pozitīvā vidē var radīt ko ilgtspējīgu.

Kas ir jūsu fundaments, vadot tik lielu un senu uzņēmumu kā LIDO?

Kad sāku vadīt LIDO, biju pārliecināta, ka pārmaiņām jābūt straujām, tomēr ātri vien sapratu, ka jāstrādā mierīgākā, pārdomātākā tempā. Uzņēmuma kultūru  mainījām fundamentā. Nolēmām, ka  tālāk iesim ar iekļaujošu un godīgu kultūru un, pats svarīgākais, lai ikviens kolēģis jūtas novērtēts. Ir ļoti viegli dzīvot un pieņemt ikdienas lēmumus, ja ir vērtību “sietiņš”. LIDO tās ir kvalitāte, rūpes, godīgums un kārtība  – un, ja kaut kas neatbilst šīm četrām vērtībām, atsijā. Ar to es šodien varu patiesi lepoties. Daudzi uzdod jautājumus, saka – jūs esat mamuti (smejas), 40 gadi tirgū. Kā var kaut ko mainīt? Jā, tas nav viegli, nebūs ātri, un jāapzinās, ka tas ir process, kurā vadītājam ir jābūt klāt. Tā ir fundamentāla lieta, jo, ja to vajag citiem – personāla vadībai, ražošanai vai citai struktūrai -, nevis vadītājam, ilgtermiņā nekas nenotiks. Ja vadība apzinās, ka organizācijas kultūra, klimats un labbūtība ir darbiniekiem fundamentāli svarīga izaugsmei un ambīcijām, viss ir realizējams, neskatoties uz uzņēmuma stāžu. Protams, vieglāk būtu sākt jaunā uzņēmumā, dzīvot pa jaunam, vadoties pēc vērtībām, kuras definē jau sākumā. Tomēr mums ir vēsture – 40 gadi. Kolēģiem saku  – lūdzu, nekad neizturamies ar necieņu pret pagātni! Lai arī kāda tā bijusi, ja tās nebūtu, nebūtu tā, kā ir šodien. Ar cieņu un respektu. Man ir dziļa pārliecība – ja emocionālā inteliģence ikdienas dzīvē nav ielikta pamatā, uzņēmumam nav nākotnes. Īpaši, ja tas ir apkalpojošā sfērā. Mūsu darbinieki smaida pat neraugoties uz to, ka visu dienu ir jāstāv kājās, jo visos restorānos ir masāžas krēsli, ir maksimāli pārdomātas atpūtas telpas, kur jebkurā brīdī var aiziet iedzert tēju. Šoferim no rīta siltā laikā ir sagatavota ūdens pudele līdzņemšanai, ziemā tā ir tēja. Šīs mazās nianses ir būtiskas. Mūsu darbiniekiem ikdienas lietošanai ir sarūpēts medus, ziemas periodā  – cidoniju un medus miksiņš, ledusskapī pieejami augļi, vasarā – saldējums. Tas nav daudz, bet cik tas ir nozīmīgi!

Mums ir svarīgi būt pārliecinātiem par to, ko darām. Izsekojam visas izejvielu plūsmas līdz pat produkta gatavībai. Iekšējā kvalitātes kontrole ir tik stigra, ka es ar pārliecību varu teikt: “Droši ēdiet LIDO, te viss ir pārbaudīts no A līdz Z.” Tomēr mēs neesam roboti, cilvēciskais moments ir svarīgs, pat maizīte nerūgst, ja to negatavo ar mīlestību.

LIDO akadēmijā mācu, piemēram, Maslova piramīdu. Ja pamats, minimums, kas cilvēkam rada drošību, ir sakārtots, arī viss pārējais aizved līdz emocionālai, saistošai attieksmei citam pret citu. Starts ir izdarīts  – laimīgs cilvēks, veiksmīga valsts (uzņēmums).

Realitāte ir jāapzinās, dzīvot ilūzijās nevajag, bet, kā, runājot ar kolēģiem, saku, nedarīt mākam visi, domājam, kā izdarīt. Jo dullākas idejas metam galdā, jo labāk. Šādi viens otru motivējot, LIDO esam nonākuši pie ļoti vērtīgām idejām. Piemēram, jaunais virziens – LIDO street food AS(H)ais. Mēs vēlamies, lai jaunieši ēd veselīgi un vienlaikus stilīgi. Lai var nopirkt līdzi paņemamu kvalitatīvu ēdienu. Burgeru, kurā ir īsta gaļa, tikko cepta, nevis saldēta “briošs” maizīte, īsts gurķis, kečups bez konservantiem. Vistas filejas nageti ar īstu fileju – tā ir mūsu atšķirība. Esam radījuši piedāvājumu jauniešiem, lai tas būtu ne tikai stilīgs, bet arī veselīgs. Klasika bez ķīmijas, konservantiem, krāsvielām, viss dabīgs un garšīgs. To var panākt. Tas, protams, ir grūti. Daudzi restorānu īpašnieki mani saka: “Rita, kāpēc tu to dari, tas taču ir dārgi.” Un es uz to atbildu: “Tieši tāpēc arī daru, jo mēs ēdinām tautu.”

Pie mums nāk ģimenes ar maziem bērniem. LIDO piedāvā biezeni ar kotleti  bez e-vielām, lai mazie ēstu veselīgi. Mēs neizmantojam konservantus, mākslīgas krāsvielas vai kaitīgas piedevas, un mūsu mērķis ir, lai cilvēki arī straujā ikdienas ritmā ēstu uzturvielām bagātu un sabalansētu maltīti. Tā ir mūsu atbildība.

Mums, latviešiem, ir iespēja ēst veselīgi, vai mēs to izvēlamies,  ir atkarīgs no mūsu zināšanām, dzīves uztveres un mīlestības pret sevi. Paldies dievam, dzīvojam zemē, kur vēljoprojām ir tīri produkti, gaiss un var dabūt kvalitatīvu produktu. Latvijā ir meži, ezeri, auglīga zeme. Cik mums ir lauku, kur stādīt un audzēt! Aizbraucam uz Latgali, tur ir tik daudz neapstrādātas zemes, ko mēs tik nevarētu darīt! Jāizvirza vīzija nākamajiem desmit, vēl labāk – divdesmit pieciem gadiem, jo mums ir viss, atliek tikai darīt.

Jūsu karjeras izaugsmi varētu pielīdzināt Amerikas sapnim. Sākāt strādāt 1997. gadā kā “sulu meitene” LIDO Dzirnavu iela, šobrīd esat LIDO valdes priekšsēdētāja.

Darbu LIDO uzsāku studiju laikā, un mana izaugsme ir bijusi pakāpeniska. Sāku tāpat kā daudzi jaunieši, ar vienkāršākajiem darbiem, un šodien tas ir mans lielākais ieguvums – es pazīstu šo uzņēmumu no pašiem pamatiem un pārzinu visus procesus.

LIDO vienmēr ir bijis uzņēmums, kas dod iespēju augt tiem, kuri to vēlas, un es neesmu vienīgais šāds piemērs. Aiz šī stāsta ir daudzi gadi mērķtiecīga darba, komandas darbs un uzņēmuma uzticēšanās saviem cilvēkiem.

Tāpēc es to vairāk redzu nevis kā “Amerikas sapni”, bet gan kā pierādījumu tam, ka arī Latvijā var izveidot vidi, kur cilvēks var izaugt kopā ar uzņēmumu.

Jūs publiski bieži uzsverat vērtības: kvalitāte, rūpes, kārtība un godīgums. Kā šīs vērtības praktiski īstenojat ikdienā lielā komandā (vairāk nekā 1000 darbinieku)?

Uzņēmuma vērtības mums kalpo kā skaidrs atskaites punkts ikdienas darbā – tās palīdz saprast, pēc kādiem principiem un standartiem strādājam. Turklāt būtiski, ka šie noteikumi ir vienādi visiem neatkarīgi no amata.

Praktiski tas izpaužas ikdienas attieksmē – pret darbu, pret darba rezultātu un, protams, pret mūsu viesiem. Kvalitāte ir pašsaprotama katrā solī – izejvielās, ko izmantojam, mūsu gatavotajā ēdienā, apkalpošanā, atmosfērā restorānos. Kārtība nozīmē sakārtotus procesus un disciplīnu, savukārt rūpes un godīgums – to, kā mēs izturamies cits pret citu un klientiem.

Lielā komandā tas strādā tikai tad, ja vērtības ievēro visi, sākot no vadības piemēra līdz katram darbiniekam ikdienā.

Kā LIDO izdodas saglabāt “tautas ēdinātāja” tēlu lielas konkurences un izmaksu pieauguma apstākļos?

LIDO veiksmes atslēga ir mūsu piedāvājuma stabilitāte un saprotamība – viesi zina, ko no mums sagaidīt. Tā vienmēr ir kvalitatīva maltīte, gatavota no dabīgām izejvielām un garšo kā mājās.

Vienlaikus nodrošinām plašu ēdienu izvēli, regulāri pilnveidojam ēdienkarti un saglabājam pieņemamu cenu līmeni. Apzināti strādājam pie tā, lai pie mums varētu paēst gan ikdienā, gan svētkos.

Svarīga loma ir arī sezonālajam piedāvājumam. Tas ļauj iekļaut piedāvājumā Latvijai aktuālās sezonas garšas un dažādot ēdienkarti.

Kā ēdināšanas nozare Latvijā izskatās 2026. gadā salīdzinājumā ar to, kā bija pirms 5–10 gadiem? Kur ir lielākās iespējas un lielākie riski.

Ēdināšanas nozare Latvijā pēdējo 5 – 10 gadu laikā ir būtiski mainījusies un kļuvusi daudz dinamiskāka. Pandēmijas laikā ēdiena piegāde no papildu pakalpojuma kļuva par ikdienas normu. Šodien mēs to jau uztveram kā pašsaprotamu.

Tāpat strauji attīstās gatavo maltīšu segments. Cilvēki arvien biežāk izvēlas ēst “pa ceļam” vai paņemt līdzi, un tas būtiski ietekmē piedāvājuma struktūru.

Vienlaikus nozare ir kļuvusi ļoti sadrumstalota, un konkurence ir sīva. Pēdējos gados strauji pieaudzis ātrās ēdināšanas vietu skaits, un šajā segmentā nereti cieš kvalitāte, kas ilgtermiņā ir risks visai nozarei.

No otras puses, tirgus kopumā ir kļuvis profesionālāks. Latvijas iekļaušana starptautiskajā gastronomijas ceļvedī “Michelin Guide” ir būtisks solis, kas ceļ gan nozares kvalitātes latiņu, gan stiprina valsts starptautisko atpazīstamību un tūrisma potenciālu.

Būtiski mainījies arī darba tirgus. Mums ir viesstrādnieki, un tas ir kļuvis par ierastu formātu visā industrijā dažādos nozares segmentos.

Sabiedriskajā ēdināšanā visā pasaulē strauji ienāk robotizācija, un arī LIDO kā nozares līderis savā darbībā pakāpeniski integrē modernās tehnoloģijas, piemēram, robotus trauku novākšanai un tehnoloģiskus risinājumus virtuves darbā. To primārais uzdevums ir optimizēt procesus un mazināt slodzi personālam.

Nozares lielākās iespējas šobrīd ir spējā pielāgoties patērētāju mainīgajiem paradumiem, savukārt lielākie riski ir izplūšana ātro uzkodu segmentā, kas attiecīgi nozīmē arī kvalitātes latiņas pazemināšanos.

Kā LIDO reaģē uz patērētāju paradumu maiņu  – “street food”, poke bļodas, veselīgāka ēšana, līdzņemšana?

LIDO seko līdzi kulinārijas tendencēm un patērētāju paradumu maiņai, vienlaikus ēdienkartē saglabājot ierastās, klasiskās garšas. Mēs pastāvīgi meklējam veidus, kā papildināt tradicionālo ēdienkarti un pārsteigt viesus ar kaut ko jaunu – piedāvājumā ienāk arī tādi ēdieni kā, piemēram, kokosriekstu piena zupa ar cāļa gaļu, dažādi voks, Dubaijas deserts u. c.

Reaģējot uz “street food” popularitāti, esam izveidojuši jau pieminēto AS[H]ais ēdienkarti, kas apvieno restorāna kvalitāti ar pieejamu cenu. Šī virziena attīstībā svarīgs solis bija jau iepriekš pieminētais atsevišķa AS[H]ais koncepta veikala atvēršana t/c “Origo”, kas piedāvā mūsdienīgu un dinamisku ēdināšanas pieredzi, apvienojot LIDO klasiskās vērtības ar “street food” pieeju.

Vienlaikus, neatkarīgi no formāta vai tendencēm, mūsu pamatprincips nemainās – ēdienam jābūt kvalitatīvam.

Kas jums personiski dod enerģiju un prieku pēc tik daudziem gadiem vienā uzņēmumā?

Man kā uzņēmuma vadītājai galvenais dzinulis ir mērķu sasniegšana. Es tos sadalu mazākos posmos un konsekventi, dienu no dienas, uz tiem fokusējos. Redzēt, kā mērķtiecīgs darbs, saliedēta komanda un pārliecība pārtop taustāmos rezultātos, ir ļoti iedvesmojoši.

Svarīga loma ir arī pašmotivācijai – spējai uzturēt līdzsvaru starp darbu un personīgo dzīvi. Tas ietver arī veselīgu dzīvesveidu un uzturu, ko atbalsta arī mana darba vide.

Ikdienu ļoti bagātina dinamika, vēlme un iespēja sekot līdzi pasaules tendencēm profesionālajā jomā. Komandējumi, izstāžu apmeklējumi, jaunu ēdināšanas koncepciju un tirgu iepazīšana padara ikdienu krāšņu un daudzveidīgu un ļauj piedzīvot daudz jauna.

Mīlēt savu darbu ir veiksme un laime. Manā gadījumā ir gan viens, gan otrs.

Ja jūs varētu mainīt vienu lietu Latvijas ēdināšanas politikā vai vidē, kas tā būtu?

Es sāktu ar valsts pārvaldības kvalitāti. Esmu pārliecināta, ka cilvēkiem, kuri pieņem lēmumus par valsts attīstību ir jābūt ļoti labi atalgotiem, lai viņu vienīgais fokuss būtu sabiedrības labklājība, nevis personīgu jautājumu risināšana. Ja mums izdotos piesaistīt un noturēt spēcīgākos, motivētākos profesionāļus, mēs iegūtu pavisam cita līmeņa valsts pārvaldību.

Savukārt ēdināšanas nozare daudz ciešāk jāintegrē ar tūrisma attīstību. Ilgtermiņā ēdināšanai jābūt vienam no Latvijas tūrisma piedāvājuma stūrakmeņiem. Abas nozares attīstās paralēli, trūkst vienotas stratēģijas, lai gan pēdējos gados ar asociāciju līdzdalību situācija ir sākusi uzlaboties.

Nesen reģistrējāt meitas uzņēmumu “Lido māja” un plānojat jaunu ražošanas, noliktavas un biroja kompleksu. Ko tas mainīs uzņēmuma ikdienā un attīstībā? Jūs testējat jaunu konceptu, lai varētu virzīties uz reģioniem. Kāds tas ir un kādas mācības guvāt no iepriekšējiem mēģinājumiem ārpus Rīgas?

Šobrīd LIDO ražošanas kapacitāte ir sasniegusi savu maksimumu, un, lai uzņēmums varētu turpināt augt, ir nepieciešams būtiski palielināt pārtikas ražošanas jaudas. “LIDO māja” šajā ziņā ir stratēģiski ļoti nozīmīgs projekts – tas kļūs par mūsu centrālo ražošanas, loģistikas un administratīvo centru Latvijā un Baltijā. Tas ļaus strādāt efektīvāk, nodrošināt stabilu kvalitāti lielākos apjomos un radīs pamatu turpmākai attīstībai, tostarp jaunu restorānu atvēršanai.

Runājot par attīstību ārpus Rīgas, jāņem vērā, ka Latvijā ekonomiskā aktivitāte koncentrējas galvaspilsētā un tās apkārtnē. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc līdz šim esam bijuši piesardzīgi ar paplašināšanos reģionos. Ārpus Rīgas LIDO restorāns ir tikai Ādažos.

Rīga pēdējos gados zaudējusi pozīcijas kā tūrisma un restorānu galvaspilsēta Baltijā. Kāpēc tā notiek un ko varētu darīt, lai situāciju mainītu?

Rīgas pozīciju vājināšanās lielā mērā ir saistīta ar pandēmijas laika lēmumiem un to ilgtermiņa ietekmi. Piemēram, Lietuva tobrīd ieviesa samazinātu PVN likmi ēdināšanas nozarei, kas deva būtisku konkurences priekšrocību – uzņēmumi spēja ātrāk atgūties, stiprināt finanšu pozīcijas un investēt attīstībā.

Latvijā nozare joprojām izjūt pandēmijas sekas – ir zaudēts darbaspēks un daudzi uzņēmumi vēl nav pilnībā atguvuši finanšu stabilitāti. Tas ietekmē gan pakalpojuma kvalitāti, gan spēju konkurēt Baltijas līmenī, kur kaimiņvalstu uzņēmumi šobrīd bieži ir finansiāli spēcīgāki.

Vienlaikus jāņem vērā, ka ēdināšanas nozare kopumā ir ļoti jutīga pret ekonomikas svārstībām – to tieši ietekmē tūrisma plūsma un iedzīvotāju pirktspēja. Ja ekonomiskā aktivitāte mazinās, viesmīlības nozare ir viena no pirmajām, kas to izjūt.

Lai situāciju mainītu, būtiska loma ir pārdomātai valsts politikai. Samazināta PVN likme ēdināšanas nozarei, kā tas ir lielākajā daļā Eiropas valstu, ļautu stiprināt nozares konkurētspēju. Tas savukārt palīdzētu attīstīties nozares uzņēmumiem, un Rīga atgūtu pievilcību kā gastronomijas un tūrisma galamērķis.