Henriks Danusēvičs
Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents, Eiropas Savienības padomnieks tirdzniecības jautājumos

Šā gada 24. septembrī Saeimā pieņemtie steidzamie grozījumi Likumā par akcīzes nodokli ir devuši ilgi gaidīto, taču tikai daļējo signālu degvielas tirgum. No 1. oktobra līdz 31. decembrim Latvijā stājas spēkā pagaidu akcīzes nodokļa samazinājums degvielai. No vienas puses, šis ir solis pareizajā virzienā, ko Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) ir konsekventi pieprasījusi. No otras puses – tas ir kārtējais politiskais puslīdzeklis, kas demonstrē nevienlīdzīgu attieksmi pret dažādiem patērētāju un uzņēmēju segmentiem. 

Ko tieši lēma valdība? (Faktu kopsavilkums)

Sakarā ar dramatisko cenu kāpumu, ko izraisīja globālie satricinājumi un naftas cenu lēciens pasaules biržās, Saeimas apstiprinātais modelis paredz šādas izmaiņas: 

• Dīzeļdegviela: Pagaidu akcīzes likme tiek samazināta no 396 līdz 330 eiro par 1000 litriem. Tas ir maksimāli pieļaujamais samazinājums (par 16,7%), sasniedzot pašu Eiropas Savienības (ES) noteikto minimālo slieksni. 
• Bezsvina benzīns: Noteikta pagaidu likme 490 eiro apmērā par 1000 litriem (samazinājums par 11,7%). 
• Ietekme uz cenu: Tiek prognozēts, ka mazumtirdzniecībā cena pie sūkņiem samazināsies par aptuveni 8 centiem litrā (tīrā akcīzes daļa ir 6,5 centi, kam pieskaitāma PVN ietekme). 

Kā tirgus pārstāvis varu apliecināt, ka godprātīgi tirgotāji šo samazinājumu nodrošinās uzreiz, līdzko tiks iztirgotas degvielas rezerves, par kurām nodoklis tika samaksāts vēl pēc vecajām likmēm. 

LTA komentārs: Benzīna patērētāju diskriminācija un zaudētie 24 centi

Kamēr loģistikas, lauksaimniecības un smagā transporta sektors var uzelpot, jo dīzeļdegvielai ir piemērots maksimālais iespējamais atbalsts, benzīna patērētāji kārtējo reizi ir atstāti “bāreņu” lomā. 

Eiropas Savienības tiesību akti nosaka, ka minimālā atļautā akcīzes likme benzīnam ir 359 eiro par 1000 litriem. Latvijas valdība apstājās pie 490 eiro. Tas nozīmē, ka valsts no katras tonnas benzīna joprojām turpinās nepamatoti iekasēt par 131 eiro vairāk, nekā to prasa ES regulējums. 

Ja valdībai būtu pieticis drosmes benzīna akcīzi samazināt līdz ES minimumam, cena pie sūkņiem kristos nevis par simboliskiem 8 centiem, bet gan par gandrīz 24 centiem litrā (ņemot vērā akcīzes un PVN kopējo efektu). Šāda rīcība būtu tiešs trieciens pa inflāciju. Tā vietā valsts izvēlējās kosmētisku remontu. 

Slēptie nodokļi: Rezerves un bio-piemaisījumi

Pozitīvs signāls ir valdības paustais solījums paralēli vērtēt un skatīt iespēju mazināt valsts degvielas drošības rezervju uzturēšanas pienākumu un samazināt obligāto bio-piemaisījumu īpatsvaru degvielā. 

LTA jau ilgstoši ir norādījusi, ka šīs divas pozīcijas darbojas kā slēptie nodokļi. Valsts rezervju uzglabāšanas nodeva un dārgā bio-komponenta (īpaši ziemas apstākļos) piespiedu jaukšana degvielā mākslīgi audzē cenu par papildu vairākiem centiem litrā, ko gala rezultātā apmaksā patērētājs. Valdības solījums “skatīt iespēju” un meklēt risinājumus ir apsveicams, taču tam ir jāpārtop tūlītējos Ministru kabineta noteikumu grozījumos. Krīzes laikā nav laika gariem birokrātiskiem izvērtējumiem – šīs prasības ir jāiesaldē nekavējoties. 

PVN “automātiskā virspeļņa” sedz jebkuru samazinājumu

Finanšu ministrijas ierastie argumenti par “caurumiem budžetā” šajā situācijā neiztur nekādu kritiku. Valsts rīcībā paliek nemainīgi augstā Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme – 21%. 

Tā kā PVN tiek aprēķināts procentuāli no gala summas pie sūkņa, pie pašreizējām augstajām cenām valsts mehāniski iekasē ievērojami lielākus nodokļu ieņēmumus, nekā tika plānots, rakstot budžetu. Šis “automātiskais reizinātājs” pilnībā kompensē jebkādus akcīzes ieņēmumu kritumus. Valsts budžets jau šobrīd pelna uz krīzes un iedzīvotāju pirktspējas rēķina, tāpēc atteikšanās noiet līdz ES minimumam benzīna akcīzē ir tīra fiskālā alkatība. 

Kamēr citas valstis krīzes situācijā rīkojas radikāli – kā Polija, kas samazināja ne tikai akcīzi līdz ES minimumam, bet arī PVN likmi degvielai uz 8% –, Latvija turpina aizsargāt savu ierēdniecisko aparātu, nevis reālo ekonomiku. 

Kā LTA prezidents aicinu Saeimu neuzskatīt 24. septembra lēmumu par pabeigtu darbu. Gatavojot nākamo valsts budžetu, benzīna akcīzes likme ir jānolīdzina līdz ES minimālajam slieksnim – 359 eiro. Tikai tā mēs spēsim pasargāt mazo un vidējo biznesu, pakalpojumu sniedzējus un mājsaimniecības no jauna, destruktīva preču dārdzības viļņa.