Pēteris Strautiņš

Par IKP izmaiņām 2026. gada 2. ceturksnī

Sāksim ar ārējo. IKP gada pieauguma (+3,0%) pirmais cipars ir “trīs”. Tas ir laimīgs vai pat svēts skaitlis, ārpus pandēmijas šūpoļu perioda tas tāds vai lielāks pēdējo reizi bija 2018. gada nogalē. Salīdzinājumā ar pirmo ceturksni ekonomika auga par 0,7%, šī skaitļa otrajam ciparam ir dažādas simboliskas nozīmes.

Runājot par iekšējo skaistumu, būtu grūti piekasīties nozaru izaugsmes proporcijām, tāpat arī attiecībai starp dažādām izlietojuma pozīcijām. Ļoti glīti attīstās galvenā preču eksporta nozare apstrādes rūpniecība (+5,5%). Tāpat arī galvenās augstas pievienotās vērtības pakalpojumu nozares komercpakalpojumi (+4,1%), kā arī informācijas un sakaru pakalpojumi (+8,3%). Divas pakalpojumu nozares ir sarukušas, bet te lielā mērā var vainot mūžīgi nelaimīgo ģeopolitiku, mīnusos ir transports (-2,7%), kā arī izmitināšana un ēdināšana (-2,3%). Lauksaimniecība un mežsaimniecība (-3,0%) ir mīnusos mežsaimniecības dēļ, par to savukārt vienmēr var vainot laika apstākļus vai vienkārši nelaimīgas sakritības. Negribas sūdzēties par tirdzniecības (+6,4%) straujo kāpumu – nauda ir jāpelna, nauda ir jātērē.

2. ceturksnī ekonomiku bremzēja viss, kas ir saistīts ar valsti un tās finansēšanu. Priekšvēlēšanu laikā ir populāra retorika par “birokrātijas samazināšanu”. Taču arī privātajā sektorā daudzi darbinieki tiešā veidā pārdodamās preces un pakalpojumus nerada, viņi pilda vadības un koordinācijas funkcijas. Turklāt par to visnotaļ labi saņem, šajā gadījumā lielu sašutumu neradot. Šāda funkcija ir vajadzīga arī valstī kopumā, arī tā ir pievienotā vērtība. Valsts pārvalde IKP datos ietver arī operatīvos dienestus, armiju, tāpēc par tās sarukumu gada laikā par 0,6% nevajadzētu priecāties. Nav izaugsmes arī otrajā lielajā sabiedriskā sektora nozarē izglītībā (0,2%). Demogrāfijas lēnā, bet smagā vilciena dēļ nākotnē rādītāji tajā būs vājāki nekā medicīnā un sociālajā aprūpē (4,7%). Ja kopējā pievienotā vērtība 2. ceturksnī gada griezumā auga par 3,4%, tad produktu nodokļu iekasēšana, kas ir svārstīgāka parādība, auga tikai par 0,1%.

Aplūkojot IKP no izlietojuma puses, ir apsveicami, ka aug privātais patēriņš, par 1,9%. Vienlaikus mūsu pragmatiskā mentalitāte liek augstāk vērtēt ieguldījumus nākotnē, jo īpaši fundamentālu vērtību jeb pamatkapitāla veidošanā (+6,5%). Savukārt eksports (7,7%), kā zināms, ir ekonomikas lokomotīve. Ļoti īpatnēji izskatās valsts patēriņa samazināšanās par 2,4% gada laikā. Taču īpatnēji izskatās arī tā kāpums par 11,2% pret iepriekšējo periodu pērnā gada 1.ceturksnī, tagad būtībā redzam šī notikuma spoguļattēlu. Tam ir grūti līdz galam noticēt, sabiedriskā sektora darbība realitātē ir mierīgi plūstošs process, arī IKP datos valdības patēriņš no ceturkšņa uz ceturksni parasti mainās par procentu vai mazāk. Taču ļausim statistiķiem līdz galam izbaudīt metodoloģijas maiņas procesu. Pieredze liecina, ka pārrēķinu brīžos šādi grūti saprotami skaitļi mēdz no rindām pazust. Nākamais pārrēķins jau būs pēc mēneša.  

Mēs dzīvojam laikā, kad ir visaptverošas globālas politiskas krīzes sajūta, bet vienlaikus ekonomika uzvar politiku. Ja kāds marta sākumā minētu, ka augustā kravu plūsma caur Hormuza šaurumu būs mazāk nekā ceturtā daļa no vēsturiskās normas, tad pašsaprotama šķistu piebilde, ka pasaules ekonomika tādā gadījumā būs katastrofālā situācijā. Tātad arī Latvijas ekonomikā, neesam vientuļa sala. Tas tā nav noticis, turpināsim cerēt uz ekonomikas uzvaru arī turpmāk.

Līdz šodienas datiem prognoze par IKP izmaiņām šogad bija “apmēram 2,5%”. Šobrīd nav iemesla domas mainīt, bet precīzāki spriedumi par to tiks izteikti Luminor ekonomikas apskata prezentācijā 16. septembrī.