Henriks Danusēvičs, EK padomnieks tirdzniecības jautājumos

Esam aculiecinieki ļoti nozīmīgam un mērogā nepieredzētam globālās ekonomikas notikumam. Eiropas Savienība noslēgusi līgumu ar Mercosur bloku, tā saucamo Dienvidamerikas bloku, kurā gan neietilpst Kolumbija vai Čīle, kurām ar ES ir atsevišķi līgumi.

Pēc vairāk nekā 30 gadus ilgām, sarežģītām un reizēm šķietami bezcerīgām sarunām ir stājies spēkā Eiropas Savienības (ES) un Mercosur (Dienvidamerikas tirdzniecības bloka) brīvās tirdzniecības līgums. Līdz ar to ir oficiāli izveidota pasaulē lielākā brīvās tirdzniecības zona, kas apvieno aptuveni 700 miljonus patērētāju abās Atlantijas okeāna pusēs.

Politiskais izrāviens tika panākts šā gada sākumā, kad ES Padome pieņēma lēmumu par nolīguma parakstīšanu, un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena personīgi devās uz Paragvaju, lai parakstītu šo vēsturisko dokumentu.

Ko Latvija un ES pirks lētāk?

Nolīgums paredz pakāpenisku un būtisku muitas nodokļu atcelšanu lielākajai daļai preču. Tas nozīmē, ka Eiropas un arī Latvijas veikalu plauktos gaidāms cenu samazinājums tādām stratēģiskām Dienvidamerikas precēm kā eļļa, soja un cukurs.

Tāpat tirdzniecības megapakts ietekmēs eksotisko augļu un pārtikas pieejamību:

• Eksotiskie augļi: Lētāki kļūs, piemēram, Brazīlijas laimi un citi Dienvidamerikas reģiona augļi. (izņemot tādus populārus produktus kā Kolumbijas banāni vai Čīles vīnogas, kuriem zemākas cenas jau noteica iepriekš noslēgtie ES divpusējie līgumi ar šīm valstīm).
• Milzīgs gaļas pieplūdums: ES tirgū papildus ienāks aptuveni 300 000 tonnu gaļas (galvenokārt liellopu un mājputnu gaļa).

Abpusējs izdevīgums: ES eksporta iespējas

Apmaiņā pret atvērtajām durvīm Dienvidamerikas lauksaimniekiem, Mercosur valstis (Brazīlija, Argentīna, Urugvaja un Paragvaja) būtiski samazinās līdz šim ļoti augstos ievedmuitas nodokļus ES ražojumiem: automašīnām no līdzšinējiem 35%; mašīnbūves iekārtām, medikamentiem un ķīmiskajai produkcijai no 14-20%. Kopumā vienošanās dos spēcīgu impulsu ES rūpniecībai un augsto tehnoloģiju eksportam.

Strīdi, protesti un lauksaimnieku bažas

Sarunu process bija ārkārtīgi smags. Galvenie klupšanas akmeņi bija vides aizsardzības prasības – īpaši bažas par Amazones lietus mežu izciršanu, lai atbrīvotu platības liellopu ganībām un sojas laukiem Dienvidamerikā.

Pret vienošanos asi iebilda arī Eiropas lauksaimnieki, kuri baidās no nespējas konkurēt ar lēto Dienvidamerikas produkciju, kurā bieži vien ir atļauts izmantot Eiropā aizliegtus pesticīdus. Kad ES dalībvalstis balsoja par nolīguma noslēgšanu, pret to iestājās Polija, Francija, Īrija, Ungārija un Austrija, bet Beļģija atturējās. Polija pat ir paziņojusi, ka vērsīsies ar pretenziju ES Tiesā.

Ietekme uz Latviju: Cenu spiediens vietējiem ražotājiem

Kamēr lētāki citrusaugļi un eksotiskie augļi tiešā veidā ietekmēs un konkurēs ar ES dienvidu valstu audzētājiem, lētās gaļas masveida ienākšana tirgū visvairāk skars Latvijas ražotājus. Dienvidamerikas gaļas cenu spiediens liks vietējiem lopkopjiem un putnu gaļas ražotājiem pārskatīt savu cenu politiku, lai paliktu konkurētspējīgi.

Pašlaik tirdzniecības apjomi starp Latviju un Mercosur valstīm ir samērā nelieli – aptuveni 60 miljoni eiro gadā. No šī apjoma Latvija reģionāli patērē vai pārstrādā ievērojamus apjomus, kas globālajā bilancē parādās kā: 99 000 tonnu liellopu gaļas, 25 000 tonnu cūkgaļas, 180 000 tonnu mājputnu gaļas.

Savukārt Latvijas pakalpojumu eksports uz Mercosur valstīm (galvenokārt biznesa pakalpojumu un tūrisma jomā) šobrīd veido ap 2 miljoniem eiro gadā, un jaunais līgums paver durvis šo skaitļu audzēšanai.

Jaunā brīvās tirdzniecības zona ir realitāte, kas Eiropas ekonomikai nozīmē papildus eksporta iespējas, bet patērētājiem Latvijā – plašāku un maciņam draudzīgāku preču klāstu, vienlaikus uzliekot smagu mājasdarbu vietējiem ražotājiem.