Par apstrādes rūpniecību 2026. gada maijā

Šo var saukt par pārspīlētu baiļu gadu Latvijas un pasaules ekonomikā. Piemēram, marta sākumā neviens nevarēja iztēloties, ka pie tik ilgstošas Hormuza šauruma slēgšanas vidējā naftas cena šogad būs tik zema, kā to veido jau notikušais apvienojumā ar tuvākās nākotnes cenu līkni, ko zīmē tirgus darījumi. Ģeopolitika kā risku faktors turpina atkāpties. To apstiprina rūpniecības nozares aptaujas, kuru jaunākie, jūnija dati rāda zemāko nenoteiktības līmeni gada laikā. Protams, protams, viss kas jau vēl var notikt.

Vienlaikus pastiprinās citas bažas – par t.s. mākslīgā intelekta (MI) burbuļa plīšanu. Tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenu līmenis tiešām rada jautājumus, bet to investīciju plāni ir grūti savienojami ar patērētāju vēlmi maksāt par MI modeļu izmantošanu, kā arī ASV un citu valstu enerģētiķu spēju nodrošināt datu centrus. Tehnoloģiju investīciju buma apraušanās var ietekmēt pasaules un arī Latvijas rūpniecību, viena no straujākajām ražošanas nozarēm pēdējā laikā bijusi elektrotehnika, kurā divi lieli uzņēmumi specializējas ēku un ražošanas sistēmu automatizācijas iekārtu piegādē. Taču, ja daudz piesauktā “burbuļa plīšana” tiešām notiks, Latvijas ražotāji kopumā var būt diezgan mierīgi. Mūsu līdzdalība ballītē nav ļoti entuziastiska, bet šāda notikuma pazeminošā ietekme uz procentu likmēm palīdzēs ar celtniecību saistītajām ražotnēm, tādu mums ir daudz vairāk.

Šodien publicētie maija dati vēsta, ka ražošanā lietas kopumā virzās uz pareizo pusi. Apstrādes rūpniecības izlaide bija par 6,1% lielāka nekā pirms gada. Ir attaisnojies iepriekš Luminor izteiktais minējums, ka vājuma brīdis gadu mijā izrādīsies pārejošs. To tiešām varēja ietekmēt celtniecība un laika apstākļi reģionā – jaunākajos datos strauji uzlabojas vairāku ar būvniecību saistīto nozaru sniegums – jo īpaši kokrūpniecībā (+7,8%), bet arī mēbeļu (+13,2%), plastmasas un gumijas izstrādājumu ražošanā, metālizstrādājumos. Kāds cits uzlabojums ir saistīts ar globālajiem procesiem. Straujāk augošā starp vidēja lieluma nozarēm maijā bija elektronika (+30,1%), kura beidzot ir izgājusi no produktu pasūtījumu, krājumu un ražošanas apjomu viļņošanās perioda, kas sākās nu jau vairāk nekā pirms sešiem gadiem līdz ar pandēmiju. Apvienojumā ar augošajiem pasūtījumiem no aizsardzības jomas ir labvēlīgi priekšnosacījumi elektronikas attīstībai vismaz tuvāko trīs gadu laikā.

Gluži fantastisks maijā ir bijis tekstilizstrādājumu ražošanas kāpums – par 145,0% mēneša un par 142,8% gada laikā. Gan jau ar laiku būs par to papildus informācija, bet tagad var minēt, vai tā bijusi kāda uzņēmuma varbūt daļēja “pārkvalificēšana” uz šo nozari vai kas cits. Ir ziņots, ka Augšdaugavas novada industriālajā parkā ALTOP sācis nomāt telpas Daugavpils virvju ražotājs Magistr, bet diez vai tas varēja izraisīt šādu visas nozares lēcienu. Pēc daudzu gadu stagnācijas tekstilrūpniecība gada pirmajos piecos mēnešos augusi par 29,4%. Taču nozaru svara kategoriju dēļ galvenais ražošanas spēka avots jau apmēram gadu, kopš pērnā gada vidus ir ar metāliem saistītās nozares, kurām iet dažādi, bet divas lielākās ir jau minētā elektronika, kā arī metālapstrāde, kas maijā sastrādāja par 19,6% vairāk nekā pirms gada.

Var atkārtot gada sākumā izteikto prognozi par apstrādes rūpniecību kopumā – šogad ražošanas kāpums būs līdzīgs pērn sasniegtajiem 5,5%, bet visdrīzāk nedaudz lēnāks.