Atbild tirdzniecības centru “Spice Life” un “Spice Style” vadītāja Iveta Priedīte.

1. Vai novērojat apmeklētāju plūsmas pieaugumu vai kritumu?

Pagājušajā gadā tirdzniecības centra “Spice” abās ēkās bija apmeklētāju plūsmas pieaugums. “Spice Style” apmeklēja 6,5 miljoni cilvēku, kas ir par 3 % vairāk nekā pirms gada, savukārt “Spice Life” vairāk nekā 2,2 miljoni apmeklētāju, uzrādot 1 % pieaugumu.

Minētie 3 % ir viens no labākajiem rādītājiem nozarē, un mēs ar to patiesi lepojamies. Tas nozīmē, ka spējam piesaistīt arvien vairāk apmeklētāju un radīt vidi, kas mudina lojālos klientus pie mums atgriezties biežāk.

Pozitīvs apmeklētāju plūsmas pieaugums turpinās arī šogad.

2. Kādas preču vai pakalpojumu kategorijas šobrīd aug visstraujāk?

Šī gada pirmajos četros mēnešos straujākais pieaugums vērojams sporta un aktīvas atpūtas preču kategorijā, kosmētikā un farmācijā, kā arī restorānu un gourmet segmentā. Minētās preces un pakalpojumi bija pieprasītākie arī pagājušajā gadā.

3. Kā mākslīgais intelekts tiek izmantots tirdzniecības centra darbībā?

Mākslīgo intelektu (MI) arvien vairāk izmantojam tehnisko iekārtu vadībā, īpaši apkures, dzesēšanas un gaisa ventilācijas sistēmu regulēšanai. Pakāpeniski ieviešam MI rīkus arī ikdienas operatīvos procesos, piemēram, līgumu analīzei vai ātrākai informācijas meklēšanai. Tehnoloģiju sniegtās iespējas testējam arī mārketingā, tomēr cilvēka radošo potenciālu MI nespēj aizstāt.

4. Kādas tendences Baltijā visvairāk ietekmēs nozari tuvākajā laikā?

Manuprāt, nav pamata runāt par vienotām Baltijas līmeņa tendencēm – ir globālie procesi un katras valsts specifika. Piemēram, pasaulē tā ir tiešsaistes tirdzniecības attīstība un tās mijiedarbība ar fiziskajiem veikaliem vai modernu norēķinu sistēmu ieviešana.

Baltijā situācija katrā valstī ir atšķirīga. Lietuvā iedzīvotājiem no šī gada ir iespēja izstāties no pensiju 2. līmeņa un izņemt uzkrātos līdzekļus. Daļa no tiem tiek tērēti mazumtirdzniecībā papildu stimulējot patēriņu un ekonomiku, kas arī bez tā aug straujāk nekā pārējās Baltijas valstīs. Tikmēr Latvijā un Igaunijā patēriņa un ekonomikas izaugsme ir daudz lēnāka. Tas tiešā veidā atspoguļojas arī uzņēmēju piesardzīgajā optimismā un ļoti pieticīgajos attīstības plānos.

5. Vai ESG prasības ietekmē investoru un nomnieku izvēles?

Ļoti interesants jautājums. ESG aspektiem lielu uzmanību pievērš bankas – pat aizdevumu likmes zināmā mērā tiek saistītas ar to, cik labas pārvaldības prakses izmanto uzņēmums.

Modes un dzīvesstila tirdzniecības centrs “Spice” nemitīgi attīstās un mērķtiecīgi strādā, lai samazinātu ekoloģiskās pēdas nospiedumu. Ieguldot energoefektivitātē, labbūtībā un ilgtspējīgos risinājumos, “Spice Life” un “Spice Style” ēkas pagājušajā gadā paaugstināja starptautiskā BREEAM ilgtspējas sertifikāta novērtējumu, saņemot “Very Good” jeb “ļoti labi” līmeni.

Lai gan mums tas ir svarīgi, neesmu saskārusies, ka nomnieki sarunās par nomas līguma slēgšanu vai pagarinājumu kā argumentu nomas cenai izmantotu pāreju uz zaļo enerģiju vai emisiju samazināšanas plānus.