Valdis Dombrovskis, Eiropas komisārs ekonomikas un produktivitātes, kā arī īstenošanas un vienkāršošanas jomās

Maksājumi nav tikai tehniska nianse pie kases – tie veido tautsaimniecības asinsriti. Katrs pirkums veikalā, katrs rēķins internetā, katrs pārskaitījums starp tirgotājiem ir mazs, bet būtisks uzticības signāls: pircējs uzticas naudai, tirgotājs uzticas maksājuma saņemšanai, sabiedrība uzticas sistēmai, kas šo apriti nodrošina. Digitālajā laikmetā šī uzticēšanās arvien vairāk balstās nevis uz monētām un banknotēm, bet uz maksājumu infrastruktūru, ko izmantojam ikdienā.

Latvijā ir digitāli aktīva sabiedrība. Saskaņā ar Latvijas Bankas “Maksājumu radaru” 2026. gada februārī bezskaidrās naudas norēķinu īpatsvars sasniedza 79 %, kas ir vēsturiski augstākais līmenis. Tas nozīmē, ka vairākums jau šodien maksā ar karti, telefonu vai pārskaitījumu. Vienlaikus skaidrā nauda joprojām ir ļoti svarīga: tā ir vienkārša, iekļaujoša dažādām sabiedrības grupām, darbojas arī krīzes situācijās un sniedz augstu privātuma līmeni.

Jāuzsver, ka digitālais eiro nebūs jauna valūta un neaizstās skaidro naudu. Tieši pretēji, vienlaikus ar digitālā eiro priekšlikumu Eiropas Komisija nāca klajā arī ar pasākumiem, lai stiprinātu skaidrās naudas pieejamību iedzīvotājiem un tās pieņemšanu maksājumos.

Viens digitālais eiro būs viens eiro, tāpat kā viena eiro monēta. Atšķirība būs tikai formā: digitālais eiro būs centrālās bankas nauda digitālā veidā, ko Latvijas un visas eirozonas iedzīvotāji varēs izvēlēties izmantot ikdienas maksājumiem veikalos, internetā un starp personām visā eirozonā.

Kāpēc ir vajadzīgs digitālais eiro?

Maksājumi arvien vairāk tiek veikti digitālajā vidē, bet Eiropas Centrālās bankas (ECB) emitētā nauda iedzīvotājiem pašlaik ir pieejama tikai fiziskā formā: banknotēs un monētās. Internetā ar skaidru naudu samaksāt nevar. Ja šajā maksājumu vidē nav pieejama publiska Eiropas sistēma, vienīgā iespēja ir privāti maksājumu risinājumi, pārsvarā no trešajām valstīm.

Šobrīd starptautiskās karšu shēmas dominē Eiropas mazumtirdzniecības maksājumos, un 13 eirozonas valstis, arī Latvija, pilnībā paļaujas uz starptautiskajām karšu shēmām karšu darījumos. Tas nav arguments pret starptautiskiem uzņēmumiem – konkurence ir vajadzīga. Taču ir riskanti, ja eirozonai, kurai ir sava valūta un centrālā banka, nav arī sava, visā eirozonā izmantojama digitāla maksāšanas instrumenta.

Šis ir jautājums arī par stratēģisko autonomiju. Pēdējo gadu notikumi ir parādījuši, ka pārāk liela atkarība no infrastruktūras, kuru kontrolē citi – enerģētikā, modernajās tehnoloģijās, piegāžu ķēdēs un arī maksājumos – var kļūt par ievainojamību. Pašreizējā situācija rada risku, ka Latviju un Eiropas Savienību var nopietni ietekmēt citur pieņemti lēmumi. Digitālais eiro samazinās mūsu atkarību no trešo valstu pakalpojumu sniedzējiem.

Kā digitālais eiro darbosies ikdienā?

Iecerēts, ka iedzīvotāji varēs atvērt digitālā eiro maku savā bankā vai pie cita licencēta maksājumu pakalpojumu sniedzēja. Dalībvalstīm vajadzēs paredzēt piekļuvi pamata digitālā eiro pakalpojumiem arī caur izraudzītām publiskām iestādēm tām personām, kurām nav bankas konta vai kuras nevēlas izmantot banku vai citu privātu risinājumu. Šādu atbalstu varētu sniegt, piemēram, pasta nodaļas vai vietējās pašvaldības. Piedāvāts, ka digitālā eiro maku varēs papildināt no bankas konta vai ar skaidru naudu. Pēc tam ar digitālo eiro varētu maksāt, izmantojot telefonu, maksājumu karti vai citu piemērotu ierīci.

Būtiski, ka papildus tiešsaistes maksājumiem ir paredzēta arī bezsaistes funkcionalitāte, kas vairāk līdzināsies skaidrās naudas darījumiem. Bezsaistes režīmā maksājumi varēs notikt arī bez interneta savienojuma, mobilo sakaru pārklājuma vai īslaicīgu tehnisku traucējumu laikā. Tātad digitālais eiro nozīmēs arī lielāku drošību un noturību krīzes situācijās.

Privātums ir viens no centrālajiem digitālā eiro dizaina principiem. ECB nevarēs identificēt cilvēkus pēc viņu maksājumiem. Paredzēts, ka bezsaistes maksājumiem personīgie darījuma dati būtu zināmi tikai maksātājam un saņēmējam – pēc iespējas tuvāk skaidras naudas privātuma līmenim. Protams, būs jāsaglabā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas prasības, tāpat kā maksājumiem pašlaik. Taču mērķis ir skaidrs: drošība bez nevajadzīgas datu centralizācijas.

Ko iegūs iedzīvotāji un tirgotāji?

Iedzīvotājiem ieguvums būs plašākas izvēles iespējas. Paredzēts, ka digitālais eiro būs bez maksas pamata lietošanai. Tas būs pieejams visā eirozonā, nevis tikai vienā valstī vai vienā bankas lietotnē. Tas palīdzēs cilvēkiem, kuri ceļo, iepērkas ārvalstu interneta veikalos, strādā citā valstī vai vēlas nosūtīt naudu ģimenes loceklim ārzemēs. Digitālais eiro ir plānots arī kā iekļaujošs rīks: pamata pakalpojumi būs pieejami arī cilvēkiem bez bankas konta, kā arī cilvēkiem ar ierobežotām digitālajām prasmēm vai īpašām pieejamības vajadzībām.

Un kāds no tā būs labums tieši Latvijas tirgotājiem? Pirmkārt, mērķis ir pārredzamākas un potenciāli zemākas maksājumu pieņemšanas izmaksas. Maksājumu pakalpojumu sniedzēji varēs saņemt atlīdzību par sniegtajiem pakalpojumiem, taču piedāvātajā digitālā eiro regulējumā ir paredzēti darījumu maksas griesti un taisnīgs, pārredzams kompensācijas modelis. Tirgotājiem tas nozīmē izdevīgākus nosacījumus, it īpaši salīdzinājumā ar situāciju, kurā izvēle ir ierobežota un noteikumus nosaka dažas lielas starptautiskās maksājumu shēmas.

Otrkārt, digitālais eiro var palīdzēt tirgotājiem sasniegt vairāk klientu visā Eiropā. Jau šobrīd ir dažādas maksājumu iespējas, taču tās nav vienādi pieejamas un pieņemtas visās valstīs: ne katrs tirgotājs pieņem Visa vai Mastercard kartes, ne katrs pircējs izmanto vienu un to pašu maksājumu lietotni vai bankas risinājumu. Tāpēc maksājuma metode joprojām var būt praktisks šķērslis tirdzniecībā.

Digitālais eiro šo problēmu varētu mazināt, piedāvājot vienotu Eiropas maksājumu standartu. Latvijas uzņēmumam būtu jāspēj pārdot klientam Madridē, Milānā vai Minhenē tikpat vienkārši kā Madonā vai Mārupē – bez nepieciešamības pielāgoties katras valsts atšķirīgajiem maksājumu paradumiem. Pateicoties digitālā eiro likumīga maksāšanas līdzekļa statusam un atvērtajiem standartiem, tas var kļūt par kopīgu Eiropas maksājumu rīku. Turklāt uz tā pamata privātie uzņēmumi varēs attīstīt inovatīvus pakalpojumus.

Treškārt, tas ir jautājums par noturību. Elektroapgādes traucējumi, interneta pārrāvumi, kiberuzbrukumi, hibrīddraudi – Latvijas tirgotāji zina, ka maksājumu sistēmai jādarbojas arī krīzes apstākļos. Digitālā eiro bezsaistes funkcionalitāte būs papildu drošības slānis līdzās skaidrajai naudai un tradicionālajiem karšu maksājumiem.

Jāizceļ, ka digitālā eiro izstrādes procesā norit aktīvs dialogs ar iesaistītajām pusēm un tiek uzklausīts tirgotāju viedoklis, lai nodrošinātu skaidrus noteikumus un tehniskos standartus, kas nerada papildu administratīvo slogu, it īpaši mazajiem uzņēmumiem.

Cik tālu ir nonācis digitālā eiro priekšlikums?

Eiropas Komisija priekšlikumu iesniedza 2023. gadā kā daļu no Vienotās valūtas pakotnes. ECB 2025. gada oktobrī pabeidza sagatavošanas posmu un tagad turpina tehnisko darbu. Šobrīd priekšā vēl sarunas starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm un Eiropas Parlamentu, lai panāktu vienošanos par precīzajiem digitālā eiro parametriem. Ja regulējumu izdotos pieņemt līdz šī gada beigām, 2027. gadā sekotu ECB pilotprojekts, bet digitālā eiro emisija varētu notikt 2029. gadā.

Eiro digitālajam laikmetam

Esmu pārliecināts, ka Eiropai ir vajadzīgs digitāls papildinājums skaidrajai naudai mūsu makos – drošs, iekļaujošs, privātumu respektējošs un izmantojams visā eirozonā. Tāds ir iecerēts digitālais eiro. Tā mērķis nav aizstāt skaidro naudu vai privātos maksājumu risinājumus, bet gan nostiprināt eiro 21. gadsimta digitālajā pasaulē, veicinot konkurenci, noturību un uzticēšanos.